Trofiskā grupa :
Parazītiska sēne, kas sastopama uz daudzām savvaļas un kultivētajām graudzālēm.
Biotopi:
Visi tie biotopi, kur sastopamas graudzāles.
Summary:
Very common in Latvia as parasite on various species of wild growing and cultivated grasses.
Izplatība un sastopamība :
Kosmopolītiska suga - sastopama visos kontinentos.
Обобщение:
В Латвии очень часто как паразит культурных и дикорастущих злаковых растений.
Īpašas norādes :
Sklerociji ir indīgi. Viduslaikos to piejaukums maizes graudiem izraisījis veselas epidēmijas. Agrāk sklerociju preparātus lietoja ginekoloģijā. Maldīgs ir priekšstats, ka melnie graudi ir tikai rudzu parazīti. Tie sastopami ļoti daudzu savvaļas un kultivēto graudzāļu ziedos.
Apraksts:
Sēne inficētos graudzāļu ziedos vasaras beigās un rudenī veido līdz 1 cm un garākus vārpstveidīgi-cilindriskus, dažreiz rievainus, galotnē un pie pamata strupus veidojumus. To ārpuse ir melna līdz violeti-melnai, pārlaužot vidū redzami balti audi. Tie ir sēnes sklerociji, kuri izbirst un pārziemo. Pavasarī uz sklerocijiem attīstās sarkanīgas stromas, kas sastāv no īsiem, tieviem kātiņiem un galviņām, kuru diametrs sasniedz 2-2,5 mm. Stromu galviņās attīstās ovālas tvertnes - peritēciji, kuru atveres uz stromu galviņu virsmas redzamas kā sīki punkti. Peritēcijos attīstās aski ar pavedienveidīgām askusporām ( 100 x 1 μm).Askusporas pēc nogatavošanās izplūst ārā un ar vēja palīdzību nonāk dažādu graudzāļu ziedos, kur dīgst un izveido sēņotni, kura noraisa konīdijas. Vienlaicīgi ar konīdiju veidošanu sēņotne izdala saldu sulu, t.s. medus rasu, kas pievilina kukaiņus. Kukaiņi barojas ar šo medus rasu un izplata sēnes konīdijas. Vienā vasarā var veidoties vairākas konīdiju paaudzes. Tuvojoties rudenim gan tajos ziedos, kurus inficēja askusporas, gan arī tajos ziedos, kurus inficējušas konīdijas, notiek intensīva sēņotnes šūnu dalīšanās un izveidojas jauni sklerociji. Tie pārziemo un attīstības cikls sākas no jauna.