Apraksts:
Dūkuru dzimtas suga. Agrākajā literatūrā latviskots arī kā “sarkankakla dūkuris” (pēc izteiksmīgās krāsas riesta tērpā). Vidēja lieluma, drukns dūkuris. Ķermeņa garums 42-45(50) cm, spārna garums 16-18 cm, knābja garums 3,5-4,5 cm, svars 700-900 grami. Mugurpuse tumšbrūna, vēders gaišs, gandrīz balts ar būniem sāniem. Kakla priekšpuse un krūtis sarkanbrūnā krāsā. Uz spārniem nodalīti balti laukumi. Galvas virspuse melna, ir mazliet pagarināts spalvu cekuls. Raksturīga pazīme ir pelēkie vaigi. Knābis divkrāsains: dzeltens ar tumšu galu. Pēcriesta tērpā kakla priekšpuse blāvi rūsganbalta. Acis brūnas. Būtisku izskata atšķirību starp tēviņiem un mātītēm nav.
Biotops:
Dzīvo dažādās aizaugušās ūdenstilpēs, parasti seklos ezeros un dīķos.
Dzīves veids un uzvedība:
Labi peld un nirst. Barībā dažādi bezmugurkaulnieki, jo īpaši lieli ūdens kukaiņi un to kāpuri, kurus iegūst arī ķerot uz ūdensaugu (piekrastes kārklu, niedru, vilkvālīšu, ūdensrožu un lēpju) lapojuma. Zivju īpatsvars barībā parasti mazāks. Lidojums vienmērīgs.
Ligzda, olas un mazuļi:
Ligzda peldoša, no ūdensaugu un sausu stublāju krāvuma, atrodas starp ūdensaugiem vai diezgan klajā vietā, tomēr tā parasti ir piestiprināta pie ūdensaugiem vai cita šķēršļa. Dējumā 4-5 baltas olas, perēšanas ilgums ap 3 nedēļas. Cāļi pelēki svītraini. Patstāvību tie iegūst ap 2 mēnešu vecumā.
Izplatība un skaits:
Plaša areāla Eirāzijas-Ziemeļamerikas rietumdaļas suga. Populācijas lielums stabils.
Otra biežākā (pēc cekuldūkura) dūkuru dzimtas suga Latvijā, tomēr izplatība ir nevienmērīga, ar lielu pārsvaru piejūras Kurzemes daļā. Ziemo gan diezgan tuvu (Ziemeļjūras piekrastē R-Eiropā), gan attālāk (Vidusjūras reģions). Uz ziemošanas vietām aizceļo septembrī, atgriežas ap aprīli, dažreiz jau marta vidū. Ļoti reti novērots ziemojam Kurzemes jūras piekrastē no Kolkas līdz Liepājai un tikai atsevišķi indivīdi. Vēl retāk redzēts ziemojam līča rietumdaļā.
