Apraksts:
Dūkuru dzimtas suga. Neliels, drukns dūkuris ar strupu knābi un resnu kaklu. Ķermeņa garums ap 35-40 cm, spārna garums 13-15 cm, knābis tikai 2-2,5 cm garš, svars 400-470 grami. Galva un knābis melni. Knābja pats gals kontrastējoši gaišs. Acis sarkanas, virs acīm izteiksmīgi zeltaini dzeltenu (dažreiz papildus iesarkanīgs tonis) spalvu pušķi. Mugura brūni melna, kakla priekšpuse rūsgansarkana, vēderpuse gandrīz balta. Pēcriesta tērpa apspalvojums blāvāks, brūngans. Uz spārniem pamatdaļā ir neliels, balts (gaišs) laukums. Būtisku izskata atšķirību starp tēviņiem un mātītēm nav.
Biotops:
Dzīvo dažādās aizaugušās ūdenstilpēs, galvenokārt ezeros un zivju dīķos.
Dzīves veids un uzvedība:
Labi peld un nirst. Lido strauji un enerģiski. Barībā dažādi ūdens bezmugurkaulnieki, sīkas zivis, kuras iegūst nirstot seklās vietās.
Ligzda, olas un mazuļi:
Ligzdu veido seklā, aizaugušā vietā; tā balstās vai nu uz grunts, vai ir peldoša, bet piestiprināta pie ūdensaugiem. Ligzdas materiāls dažāds: ūdensaugu daļas, lapas, sīki zari, sausas niedres. Dējumā 4-5 baltas olas, kas laika gaitā no trūdošā ligzdas materiāla var iekrāsoties dzetenīgas vai brūnganas. Perēšanas ilgums 3 nedēļas vai dažas dienas ilgāk. Cāļi pelēki svītraini. Patstāvību iegūst pēc pusotra mēneša.
Izplatība un skaits:
Pēc kopējā areāla ziemeļu reģionu suga Eirāzijā un Z-Amerikā. Latvijā ļoti rets ligzdotājs; pēc vērtējuma tikai daži pāri (viencipara skaitļos). Kādreiz šīs sugas skaits Engures ezerā vien (XX gs 80.-tie gadi) tika vērtēts kā 100 pāri. Kopumā Latvijā tā sastopamība bija pierādīta 20+ vietās. Pēdējos gados lielākais skaits putnu tiek novērots migrāciju laikā jūrā Kurzemē. Ziemeļeiropā mūsu reģionā ligzdojošie indivīdi ziemo Ziemeļjūras piekrastē R-Eiropā.
