Galvenokārt tropu mežos - gan zemsedzē, gan augstu vainagos dažādu epifītu substrātā dzīvojošas sugas. Pārtiek no augu barības. Mērenā klimata joslā sastopamās sugas visbiežāk mīt dažādos mitrājos, dīķu malās, kur nereti pārtiek no aļģēm un citiem zemākajiem augiem. Daži sīksiseņi spēj peldēt un ienirt.
Mazas sugas: 4-22 mm, parasti ap 10 mm (=1cm) lieli taisnspārņi. Sīksiseņu krāsojums parasti ir vienmuļš vai raibs brūni-zaļi-dzeltenīgos vai pelēkos toņos, labi maskēts vidē. Taustekļi īsi, diegveida. Dzimtai raksturīgas piedēkļveidīgi pagarinātas priekškrūtis (latīņu valodā šo daļu terminoloģijā apzīmē kā 'pronotum'), dažreiz visā vēdera garumā, un beidzas ar īsāku vai garāku ķīli. Dažām sugām arī priekškrūšu sāni ir paplatināti, pie galvas vairogveidīgi. Priekšspārni ļoti īsi, pakaļspārni parasti ir garāki. Dažām sugām spārnu vispār nav - tie ir reducēti (sarukuši). Kā vairumam sugu kārtā sīksiseņiem pakaļkāju ciskas ir ļoti masīvas. Īpaša pazīme: sīksiseņi - atšķirībā no siseņiem un sienāžiem - nečirkst, jo tiem nav stridulācijas jeb skaņu veidojošo orgānu.
