Apraksts:
Mazs sīksisenis: garums variē no 0,6 līdz 1,5 cm. Priekškrūšu piedēkļveidīgais pagarinājums garš, apmēram ķermeņa garumā vai tikai mazliet īsāks. Spārnu garums sakļautā veidā pārsniedz priekškrūšu piedēkli, kas kopumā sīksisenim piešķir ļoti slaidu izskatu. Priekškrūšu "plecu" daļa ļoti plata, simetriski rombiska. Priekškrūšu pagarinājumam vidusķīlis diezgan mazizteikts, tā augšmala gandrīz taisna (citai līdzīgai sugai - Tetrix bipunctata - divpunktu sīksisenim šis vidusķīlis ir ļoti izvirzīts, izcilns, piedevām priekšdaļā liekts). Piere manāmi izvirzīta virs acīm. Slaidā sīksiseņa krāsojums ir visai dažāds, atkarībā no dzīves vietas un tas variē no pelēki dzeltenraiba līdz brūnsarkani raibam. Gaiši (balti, dzeltenīgi) plankumi ir gan uz ķermeņa sāniem, gan ciskām, gan vidusķīļa un priekšspārniem. Šai sugai spārni ir labi attīstīti, tā spēj gan lidot, gan arī peldēt. Mitrāju, sevišķi kaļķainu, sīksisenis, daudzviet areālā piemērotu dzīvesvietu trūkuma vai samazināšanās dēļ tā ir sarūkoša vai pat apdraudēta suga. Mīt starpkāpu ieplakās, zāļu purvos, gar dīķiem un ezeriem, arī grāvju malās. Pārtiek no aļģēm, sūnām un ķērpjiem. Ļoti līdzīga suga ir daudz retākais rietumu sīksisenis (T. ceperoi); pastāv viedoklis un ir pētījumi, ka abas sugas spēj arī krustoties. Galvenā atšķirības pazīme no rietumu sīksiseņa ir starpacu attālums - tas pārsniedz vismaz 1,5 reizes acs platumu. Olas dēj tieši uz zemes vai ļoti zemā augājā.
Izplatība:
Ģeogrāfiski plašā teritorijā ziemeļu puslodes mērenā klimata joslā Amerikā, Eiropā un Āzijā sastopama sīksiseņu dzimtas suga. Tās ietvaros nodala vairākas pasugas. Latvijā visā teritorijā, senākos literatūras avotos minēts kā bieži sastopama suga.
