Apraksts:
Lielākā blakšu kārtas un cauruļblakšu dzimtas suga mūsu reģionā, kuras ķermeņa garums sasniedz 3-5 cm, ļoti labvēlīgās areāla vietās līdz pat 7 cm. Ķermenis šauri cilindrisks, bez acīmredzamiem paplatinājumiem vai sašaurinājumiem līdz pat vēdera galam. Elpcaurulīte parasti sasniedz aptuveni pusi no ķermeņa garuma. Ķermeņa pamatkrāsa pelēcīga vai sārti brūna, krūšu apvidū iesarkana. Acis uz šaurās galvas lielas. Snuķis īss un strups, taču viegli un ātri ieurbjas notvertā upura audos. Priekškājas, ar kurām satver laupījumu, ļoti garas un spēcīgas. Ejkājas tievas. Priekškrūtis garākas nekā platas. Vēders astoņposmu, posmi maz nodalāmi. Priekšspārni pelēcīgi, maz izceļas uz ķermeņa krāsojuma, pakaļspārni balti. Lido labi.
Uzturas stāvošos, aizaugušos ūdeņos, tajā skaitā dažādās seklūdens peļķēs, kas mēdz izsīkt. Visbiežāk ķer dažādus kukaiņu kāpurus, taču, līdzīgi parastajam ūdensskorpionam, spēj noķert arī kurkuļus uz zivju mazuļus. Samērā pasīva dzīves veida suga, bieži tā nekustīgi pavada laiku ūdensaugu biezoknī.
Arī garā ūdensskorpiona mātītes dēj olas uz ūdensaugiem, no kuriem izšķiļas kāpuri un pēc piecām ādas novilkšanās reizēm, vasaras laikā līdz rudenim kļūst pat pieaugušu īpatni un ziemo jau pieaugušā stadijā. Kāpuri ir gaiši zaļā krāsā ar sarkanām acīm. Arī elpcaurulītes kāpuriem ir ļoti īsas salīdzinājumā ar pieaugušo.
Izplatība:
Plašā teritorijā Eirāzijā un Z-Āfrikā sastopama suga.
Baltijas reģionā, tostarp Latvijā, reti, tuvu areāla ziemeļu nomalei.
Summary:
Rare species in Latvia in stagnant waters.
Редкий вид в Латвии в стоячих пресноводных водоемах.