Apraksts:
Tumšas krāsas (pamatā brūni-melna), diezgan liela (garums ap 2 cm; variē no 1,6-2,5 cm) cauruļblakšu dzimtas suga. Vēdera daļā sarkanīga. Ķermenis iegareni lapveidīgs, tā platums visplatākajā vietā sasniedz aptuveni 1 cm. Galva maza, trīsstūraina, atrodas priekškrūšu ieliekumā. Mutes orgāni smaili, snuķveidīgi, dūrēja-sūcēja tipa. Taustekļi ļoti īsi. Ļoti raksturīga pazīme ir skorpiona spīles atgādinošās masīvās priekšējās kājas, ar kurām šī plēsīgā suga satver upuri. Spārnu krāsa gaišāka nekā ķermeņa pamatkrāsa, visbiežāk pelēcīgi brūna, parasti priekšspārnu virspuse ar iedzeltenu vai dzeltenīgi-iesarkanu dzīslojumu.
Pārtiek no dažādiem ūdens sīkdzīvniekiem, ieskaitot kurkuļus un zivju mazuļus, kurus satver ar priekškājām un izsūc. Upurim parasti uzbrūk no slēpņa, uzturas dažādos aizaugušos ūdeņos: ezeros, dīķos, neizsīkstošos grāvjos. Nepieciešamības gadījumos spēj samērā labi lidot. Lai sagatavotos lidošanai, uzrāpjas uz kāda ūdensauga, visbiežāk niedres vai ūdensrožu, vai lēpju lapas.
Mātītes pavasara beigās uz ūdensaugiem dēj 20-30 olas, no kurām pēc aptuveni 15 dienām izšķiļas kāpuri. Tie, pēc piecām kāpura stadijām septembrī sasniedz pieauguša kukaiņa izskatu un ziemo jau kā pieaugusi cauruļblakts. Dzīves ilgums - līdz 3-4 gadi.
Parastā ūdensskorpiona kodiens ir sāpīgs (kā daudzām blakšu sugām - tas nav kas neparasts), bet nav bīstams. Turklāt bieži tiek pārprasta elpcaurulītes loma - sugai tā kalpo tikai un vienīgi elpošanai (nevis duršanai!).
Izplatība:
Diezgan plašā areālā un bieži aizaugušos saldūdeņos mītoša suga Eiropā, Āzijas ziemeļos un Āfrikā mērenā un subtropu klimata joslā.
Latvijā bieži visā teritorijā, lai gan diezgan slēptā un pasīvā dzīves veida dēļ to nemaz tiek bieži neizdodas ieraudzīt.
Summary:
Common species throughout the country in stagnant waters.
Часто по всей стране в стоячих пресноводных водоемах.
