baltsvītras pļavsisenis

Chorthippus albomarginatus (De Geer)

Chorthippus albomarginatus (De Geer) attēls

latviski: baltsvītras pļavsisenis

angliski: lesser marsh grasshopper

vāciski: Weißrandiger Grashüpfer

zviedru: strandängsgräshoppa

igauņu: sale rohutirts

lietuviešu: baltajuostis skėriukas

krievu: кобылка белополосая (кобылка стройная)

  • chorthippus-albomarginatus-de-geer
  • chorthippus-albomarginatus-de-geer-2

Apraksts:

Vidēja lieluma, slaids sisenis: mātītes 1,6-2,3 cm lielas, tēviņi mazāki - 1,2-1,7 cm. Lai gan krāsojumā vērojamas diezgan lielas variācijas dažādās areāla vietās, visbiežāk pie mums šī suga ir zaļganbrūnā vai zaļā pamatkrāsā. Priekšspārnu priekšmala pamatdaļā ar paplašinājumu (raksturīga Chorthippus ģints pazīme!). Priekškrūtis plakanas, ar vienu skaidri saskatāmu šķērsrievu, sānu ķīļi asi. Priekškrūšu sānu ķīli gandrīz paralēli. Sugai ļoti raksturīga (mātītēm vienmēr, tēviņiem reti un mazāk izteikti) ir balta, labi redzama svītra, kas vienmēr skaidri saskatāma gar sakļauto spārnu malu. Spārni zaļgani dzelteni, puscaurspīdīgi. Šī suga sastopama dažādās pļavās, vietām bieži un masveidīgi. Daudzās intensīvi lauksaimnieciski apgūtās zemēs baltsvītras pļavsiseni uzskata par vienu no visizturīgākajām sugām, kura spēj saglabāties arī intensīvi apsaimniekotā vidē. Pilnīgi pieauguši īpatņi atrodami no jūlija līdz oktobrim. Mātītes olas (visbiežāk skaitā 5-12) novieto pie graudzāļu lapu pamata. Olas - kā parasti visiem siseņiem, lai būtu pasargātas no izžūšanas, tiek "apklātas" ar dzeltenīgu vai iepelēku putveida masu.

Izplatība:

Visai plašā Eirāzijas areālā no Spānijas līdz Ķīnas austrumdaļai sastopama siseņu dzimtas suga. Šī suga samērā bieži sastopama arī Eiropas ziemeļdaļā, tajā skaitā - visā Latvijas teritorijā.

Apskati citas sugas: