ūdensskraidulis

Velia sp.

Velia sp. attēls

latviski: ūdensskraidulis

angliski: riffle bug, broad-shouldered water-strider

vāciski: Bächlaufer

zviedriski: bäcklöpare

igauniski: jõeliuskurl

lietuviski: vandenskrodė

krieviski: водяной клоп, водяной сверчок

Apraksts:

Nelielas ūdensskraiduļu dzimtas blaktis. Latvijā 2 ļoti līdzīgas sugas (V.caprai, V.saulii -, kas tiek identificētas, sadalot agrāko mainīga izskata kopsugu V.currens). Aptuveni 5-7 mm garas, visai druknas ūdens blaktis. Priekškājas nedaudz īsākas nekā pārējās kājas. Taustekļi galvas garumā, četrposmu. Vēders klāts ar sudrabainiem matiņiem. Kāju gūžas attālinātas. Galva īsa, trīsstūraina, manāmi šaurāka nekā priekškrūtis. Acis lielas, brūnas, saskaras ar priekškrūtīm. Snuķis trīsposmu. Ķermeņa pamatkrāsa pelēka vai brūni pelēka, vēders (labi redzams no sāniem, ko nesedz īsie un šaurie spārni) oranžs ar melnām vai brūnām šķērssvītrām ķermeņa posmojuma vietās. Dažreiz spārnu vispār nav. Uz priekškrūtīm balti plankumi. Uzturas tekošos ūdeņos krasta tuvumā, uz peldošu ūdensaugu lapojuma, dažreiz arī mitrā krastā. Mazāk izplatīta stāvošos ūdeņos. Pārtiek no dažādiem sīkiem kukaiņiem un to kāpuriem. Interesants sugas pielāgojums ir ķīmiskā aizsardzība pret zivīm: satverot ūdensskraiduli, momentā tiek izsviests sevišķi negaršīgs šķidrums, un zivs nepatikā automātiski satverto ūdensskraiduli izspļauj.

Izplatība:

Eirāzijā tekošos un stāvošos ūdeņos sastopama suga.


Latvijā visā teritorijā.

Summary:

Common in running waters.


Часто в текучих водах.

Apskati citas sugas: