Meconema thalassinum (De Geer) (Locusta thalassina)

Meconema thalassinum (De Geer) attēls
  •  attēls
  •  attēls

latviski:

angliski: Oak Bush-cricket, Drumming Katydid

vāciski: Gemeine Eichenschrecke

zviedriski: ekvårtbitare

igauniski: tammeritsikas

lietuviski: girinis siūlaūsis

krieviski: узелкоус европейский (узелкоус среднеевропейский)

Apraksts:

Neliels sienāzis: 1,2-1,5 cm liels (ļoti retos gadījumos - līdz 2 cm), mātīšu un tēviņu lielums būtiski neatšķiras. Blāvi zaļš, diezgan trausla izskata sienāzis, pretgaismā izskatās puscaurspīdīgs. Priekškrūtis ar asu vidusķīli. Mugurpusē dzeltenīga svītra. Raksturīgi ļoti gari un tievi taustekļi. Priekškāju stilbi ar 3-5 dzelkņiem. Spārni pilnīgi attīstīti, aptuveni ķermeņa garumā, mātītēm nenosedz dējekli. Dējeklis ļoti raksturīgs: 0,8-1 cm garš, galā lokveidīgi augšupvērsts. Tēviņiem cerkas izteikti garas un tievas. Ar lapkoku mežiem un to laucēm cieši saistīta suga. Sastop arī krūmainās pļavās, mežmalās, augļu dārzos un dzīvžogos. Uzturas gan uz kokiem, gan zemsedzes augājā. Lai gan šī suga pārtiek arī no augu barības, pētījumi atsevišķās areāla daļās liecina, ka šis sienāzis tomēr priekšroku dod dzīvnieku valsts barībai - patērējot dažādus citus kukaiņus un citu taksonomisko grupu sīkus posmkājus. Mātītes olas dēj aiz koku mizas. Atšķirībā no daudziem citiem sienāžiem šī suga nečirkst, jo tēviņiem uz spārniem nav stridulācijas (čirkstošo skaņu veidojošo) orgānu. Pretējo dzimumu šīs sugas tēviņi piesaista enerģiski "bungājot" ar pakaļkājām pret koka stumbru vai stingru (cietu) koka lapu, tādējādi ar šo skaņu piesaistot mātīšu uzmanību.

Izplatība:

Galvenokārt Eiropā no Spānijas ziemeļdaļas līdz Rietumāzijas daļai ap Melno jūru sastopama sienāžu dzimtas suga. Visbiežāk Viduseiropā. Ieviesies Z-Amerikā. Latvijā visā teritorijā, bet izplatīts nevienmērīgi.

Apskati citas sugas: