Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 40-100 cm) grīšļu dzimtas lakstaugs. Veido ļoti skraju ceru un sakņojošos sāndzinumus. Stublājs stāvs, strupi trīsšķautņains, aplapots līdz ziedkopai. Lapas lineāras (pl 0.6-0.8 cm), pelēkzaļas, plātnes mala gluda. Ziedkopa stublāja galā ļoti zaraina. Veido skraju saliktu čemuru. Ziedkopas zariņi dažāda garuma. Vārpiņas lancetiskas, smailas (ga 0.5-0.8 cm), zariņa galā pa vienai. Apziedņa matiņi gludi, 2-3 reizes garāki nekā auglis (riekstiņš). Zied jūnijā, jūlijā.
Izplatība:
Eirāzijā nevienmērīgi izplatīta suga.
Latvijā reti un nevienmērīgi: galvenokārt Rīgas un Cēsu apkaimē un valsts dienvidaustrumu daļā.
Biotopi:
Grupas un audzes ezeru un upju palienēs.
Īpašas norādes:
Līdzīgs Latvijā bieži sastopamajam meža meldram (S. sylvaticus). Atšķirams pēc lancetiskām (nevis olveidīgām) vārpiņām; vārpiņa zariņa galā viena (nevis pušķos pa 3-5).
Ierakstīts Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 3.kategorijā.
Rare. Mostly central and south-eastern districts. Groups in the littoral part of lakes and rivers.
Редко. Преимущественно в центральной и юго-восточной части. Группы на пойме рек и озер.
