Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, neliels (ga 10-30 cm) grīšļu dzimtas lakstaugs. Veido blīvu, ciņveidīgu ceru. Stublājs kails, stāvs un stīvs, makstis pie pamata tumšbrūnas. Lapas īsas. Ziedi vārpiņā, divdzimumu, stublāja galotnē veido melni brūnu, iegareni galviņveidīgu ziedkopu (pl 0.4-0.8 cm) no 2 vai 3 vārpiņām. Ziedkopai ir 2 cietas seglapas: apakšējā mazliet garāka, bet augšējā daudz īsāka nekā ziedkopa. Auglis - pelēks riekstiņš. Zied jūnijā un jūlijā.
Izplatība:
Eiropas suga, saistīta ar kaļķainiem biotopiem un izplatīta nevienmērīgi.
Latvijā reti, pārsvarā rietumdaļā, kur vietām sastopama diezgan bieži.
Biotopi:
Dažāda lieluma grupas avoksnainās, kaļķainās pļavās, zāļu purvos ar skraju veģetācijas segumu, purvainās mežu laucēs. Vairāku augu sabiedrību noteicošā suga kaļķainos zāļu purvos: Cl. Scheuchzerio-Caricetea fuscae, All. Caricion davallianae.
Īpašas norādes:
Nesajaukt ar ciņu mazmeldru (Trichophorum cespitosum), kas tāpat veido blīvu ciņveida ceru. Viegli atšķirama pēc ziedkopas ar 2-3 vārpiņām, kam cietas ziedkopas seglapas: viena garāka, bet otra īsāka (nevis vienas galotnes vārpiņas ar īsu plēkšņveida seglapu).
Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 3.kategorijā.
Rare. Mostly western part. Groups of various size in calcareous fens.
Редко. Преимущественно западная часть. Группы разной величины на болотистых кальцефильных лугах и низинных болотах.
