Apraksts:
Daudzgadīgs, neliels vai vidējs (ga 10-50 cm) grīšļu dzimtas lakstaugs. Dažādvārpu grīšļu grupas suga, kam sievišķie ziedi ar 2 drīksnām. Augs pelēkzaļš, veido skraju ceru, ir pazemes dzinumi (ļoti reti sastopama blīvu cini veidotāja pasuga ar šaurākām (pl līdz 0.15 cm), nereti ierotītām lapām un garāku apakšējo seglapu - C.n. ssp. juncella (Fr.) Lemke; daži autori to aplūko kā varietāti, citi - kā patstāvīgu sugu). Stublājs asi trīsšķautņains, tikai augšdaļā raupjš. Lapas lineāras (pl 0.2-0.3 cm), īsākas nekā stublājs. Ziedkopas galā 1 vai 2 vīrišķo ziedu vārpiņas, zem tām sēdošas (apakšējā īsā kātiņā) 2-4 iegarenas (ga 1-2 cm), stāvas sievišķo ziedu vārpiņas. Pūslītis zaļš vai zaļganbrūns, ieapaļš (ga 0.2-0.3 cm), ar saredzamu dzīslojumu. Pūslīša knābītis īss, vesels. Segplēksnes strupas, olveidīgas, tumši brūnas vai melni brūnas, ar šauru, gaišāku svītru vidū, īsākas nekā pūslītis. Zied jūnijā, jūlijā.
Izplatība:
Mainīga izskata, plaši Eiropā, Rietumāzijā un Ziemeļamerikas austrumu daļā sastopama suga, kā ietvaros nodala zemākus taksonus vai tuvas sīksugas.
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Dažāda lieluma grupas mitrās pļavās, purvos, skrajos pārmitros mežos un ūdenstilpju krastos. Raksturīga suga augu sabiedrībās zāļu un pārejas purvos: Cl. Scheuchzerio-Caricetea fuscae, All. Caricion fuscae.
Īpašas norādes:
Pēc olveidīgajām, strupajām segplēksnēm, kas tikai daļēji sedz pūslīti, diezgan viegli atšķirams no citiem grupas grīšļiem.
Common. Groups of various size in meadows, bogs, fens and mires, in scarce wetland forests and on the banks of water-bodies.
Часто. Группы разной величины на мокрых лугах и болотах, в изреженных болотистых лесах и по берегам водоемов.