Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, neliels (ga 20-40 cm) grīšļu dzimtas lakstaugs. Dažādvārpu grīšļu grupas suga, kam sievišķie ziedi ar 3 drīksnām un augļa pūslītis ar skaidri nodalītu, divzobainu knābīti. Veido ceru. Augs spilgti zaļš. Stublājs trīsšķautņains. Lapas 0.2-0.3 cm platas, īsākas nekā stublājs. Stublāja galotnē viena vālesveidīga, kātaina vīrišķo ziedu vārpiņa (ga 1.3-2 cm), zem tās 2-3 iegareni olveidīgas sievišķo ziedu vārpiņas (ga 0.8-1.5 cm), apakšējā ar kātiņu. Apakšējās sievišķo ziedu vārpiņas seglapa atstāv, makstaina, ziedkopas garumā vai garāka. Pūslītis dzeltenzaļš, trīsšķautņains (ga 0.35-0.5 cm), knābītis pustik garš, cik pūslītis, manāmi saliekts. Segplēksne dzeltenbrūna, gals smails, vidū dzeltenzaļa josla, apmale plēvjaina. Segplēksne īsāka nekā pūslītis. Augļu laikā vārpiņas gludas. Zied maijā un jūnijā.
Izplatība:
Eiropā mērenā klimata joslas ziemeļdaļā sastopama suga. Plašā nozīmē ietilpst dzeltenā grīšļa grupas (C. flava s.l.) sugu skaitā.
Latvijā retumis visā teritorijā.
Biotopi:
Grupas dažādās purvainās pļavās un purvos. Raksturīga suga augu sabiedrībās kaļķainos zāļu purvos: Cl. Scheuchzerio-Caricetea fuscae, All. Caricion davallianae.
Īpašas norādes:
Dzeltenā grīšļa grupas sugas savstarpēji grūti atšķiramas.
Zvīņaugļu grīšļa atšķirīgās pazīmes ir: iegareni olveidīgas, parasti attālas sievišķo ziedu vārpiņas, pūslīša knābītis manāmi saliekts, augļu laikā vārpiņas gludas, lapas nav platākas kā 0.3 cm.
Rather rare. Groups in swampy meadows, mires and fens.
Изредка. Группы на болотистых лугах и болотах.
