pavasara grīslis

Carex caryophyllea Latourr. (syn. C. verna Chaix; C. ruthenica V.I.Krecz.)

Carex caryophyllea Latourr. attēls
  • pavasara grīslis attēls
  • pavasara grīslis attēls

latviski: pavasara grīslis

angliski: Spring-sedge

vāciski: Frühlings-Segge

zviedru: vårstarr

igauņu: kevadtarn

lietuviešu: ankstyvoji viksva

krievu: осока весенняя

Izplatība kartē

Carex caryophyllea Latourr. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Carex caryophyllea Latourr. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, neliels (ga 10-20 cm) grīšļu dzimtas lakstaugs. Dažādvārpu grīšļu grupas suga, kam sievišķie ziedi ar 3 drīksnām un augļa pūslītis ar īsu knābīti. Cers skrajš. Stublājs gluds, augļu laikā dažreiz nolīkst. Lapas (pl 0.2-0.4 cm) īsas, stīvas, atliekušās. Stublāja galotnē 1 vīrišķo ziedu vārpiņa, zem tās 2-4 gandrīz sēdošas (apakšējā ar īsu kātu), iegarenas (ga 0.5-1 cm) sievišķās vārpiņas. Apakšējās sievišķās vārpiņas seglapa zālaina, mazliet garāka nekā vārpiņa. Pūslīša segplēksne brūna, plati olveidīga, vienāda garuma ar pūslīti. Pūslītis zaļganbrūns, apmatots, olveidīgs, galā pēkšņi sašaurināts īsā knābītī. Zied aprīļa beigās un maijā.

Izplatība:

Eiropā un Rietumāzijā sastopama suga.

Latvijā nereti visā teritorijā.

Biotopi:

Dažāda lieluma grupas sausās pļavās, upju krastu nogāzēs, gar dzelzceļiem. Raksturīga suga augu sabiedrībās sausieņu pļavās: Cl. Festuco-Brometea.

Īpašas norādes:

No citiem līdzīgiem grīšļiem sausās vietās atšķirams pēc īsām un stīvām, atliektām lapām, ar segplēksni vienāda garuma apmatotu pūslīti, apakšējās vārpiņas seglapa nav plēvjaina.

Not rare. Groups of various size in dry meadows, on the slopes of riverbanks, and along railways.

Нередко. Группы разной величины на сухих лугах, по речным береговым склонам и вдоль железных дорог.

Līdzīgās sugas

  • Carex tomentosa L. (tūbainais grīslis)

    Kopš 2018.gada dažās atradnēs Rīgas (Jūrmalas) apkaimē zināms tūbainais grīslis (Carex tomentosa L.; a: downey-fruited sedge, v: Filz-Segge, z: luddstarr, i: villtarn, l: gauruotoji viksva, k: осока войлочная). Sistemātiski tas ir vislīdzīgākais Latvijā neretajiem virsāja (C. ericetorum) un pavasara grīslim (C. caryophyllea).

    Tūbainais grīslis ir daudzgadīgs, neliels (ga 15-40 cm) grīšļu dzimtas lakstaugs. Dažādvārpu grīšļu grupas suga, kam sievišķie ziedi ar 3 drīksnām un augļa pūslītis ar īsu knābīti. Saknenis ložņājošs, veido skraju ceru. Pie pamata makstis sarkanbrūnas. Lapas pelēkzaļas (pl 0.2-0.3 cm), gals nosmailots, īsākas nekā raupjais un apmatotais stublājs. Ziedkopā stublāja galā 1 vīrišķo ziedu vārpiņa, zem tās nedaudz atstatus (1)2-3 olveidīgas vai īsi cilindriskas (ga 0.8-2 cm), stāvas sievišķo ziedu vārpiņas. Apakšējā vārpiņa ar īsu (ga līdz 1 cm) kātiņu. Apakšējās sievišķās vārpiņas seglapa manāmi garāka nekā vārpiņa (bet īsāka nekā ziedkopa). Augšējo sievišķo vārpiņu seglapas parasti īsākas nekā attiecīgā vārpiņa. Būtiskākā atšķirības pazīme ir augļa pūslīša izskatā. Pūslītis plati otrādi olveidīgs, īsi kātveidīgi sašaurināts apakšdaļā, tūbaini apmatots, sākumā zaļš, gatavības laikā rūsgans, knābītis tikko jaušams, galā ar seklu jomu. Pūslīša segplēksne olveidīga, gals nosmailots, īsāka nekā pūslītis, brūna, vidū ar zaļganu joslu. Zied maija beigās, jūnija sākumā. Drošāk noteicams augļu laikā ap jūliju.

    Pēc kopējās izplatības Eirāzijas suga no Centrālās Eiropas līdz Mongolijai. Baltijas reģionā ļoti lokāla, lai gan piemērotos biotopos bieža suga areāla ziemeļu nomalē – sastopama galvenokārt Ēlandē, Gotlandē un Igaunijas rietumos, ieskaitot salas. Ārpus uzskaitītajām vietām mūsu reģionā ļoti reti. Mainīga mitruma pļavu suga, Baltijas reģionā galvenokārt uz kaļķaina substrāta. Latvijā konstatēts dabiskās, mazietekmētās pļavās. Grūti ieraugāma un uzmanīgi noteicama suga; iespējams, šis grīslis pie mums sastopams vēl citviet, visticamāk Kurzemē.

    Lai gan sistemātiski tūbainais grīslis ir vistuvākais pavasara un virsāja grīslim, pēc kopējā izskata (vārpiņu novietojums, to forma, lielums un apakšējās seglapas garums) tas ļoti atgādina biežo dzelzszāli (Carex nigra). Droši atšķirams pēc tūbaini apmatotā, otrādi olveidīgā augļa pūslīša (nevis kaila, ieapaļa, ar redzamu dzīslojumu), pūslīša segplēksne ar nosmailotu galu un zaļganu joslu vidū (nevis ar noapaļotu galu un bez joslas). Ziedot vai agrīnā augļu stadijā redzamas sievišķo ziedu 3 drīksnas (dzelzszālei drīksnas 2).

Apskati citas sugas: