lielais tritons

Triturus cristatus (Laur.)

Triturus cristatus (Laur.) attēls

latviski: lielais tritons

angliski: crested newt

vāciski: Kammolch

zviedru: större vattensalamander

igauņu: harivesilik

lietuviešu: skiauterėtasis tritonas

krievu: гребенчатый тритон

  • triturus-cristatus-laur-C
  • triturus-cristatus-laur
  • triturus-cristatus-laur-B

Izplatība kartē

Triturus cristatus (Laur.) karte

Senais nosaukums:

lielā šķirzutne, abus kopā ar mazo tritonu sauca arī: šķerzutne, ūdensķirzaka, ūdeņdrēža.

Apraksts:

Ķermeņa garums kopā ar asti ­ līdz 15 cm. Āda sīki grubuļaina. Mugura melna vai tumši pelēka, vēders oranžs vai koši dzeltens ar palieliem melniem plankumiem. Tēviņam nārsta laikā uz muguras un astes attīstās sekste jeb spurveida ādas kroka ar pārrāvumu virs anālās atveres. Sekstei ir arī nozīmīga loma elpošanā, jo tritoni ūdenī elpo ne vien ar plaušām, bet arī ar ādu, un spura ievērojami palielina kopējo ādas virsmu. Astes spurai ir zilgana, balta un oranža svītra. Arī pēc kāzu perioda, jau uz sauszemes dzīvojot, tēviņam uz muguras ir manāmas sekstes paliekas. Mātītei nārsta laikā nebūtiski paplašinās astes spura un bieži parādās dzeltenīga svītra gar muguru, taču kopējā nokrāsa nemainās.

Ekoloģija:

Pavasari un vasaru (apmēram no 1.05. - 15.07.) pavada ūdenstilpēs, izvēloties dīķus, vecupes, lēni tekošus grāvjus vai kanālus, kā arī grants karjerus. Aktivitāte parasti sākas, kad ūdens temperatūra sasniedz +6...+8 grādus pēc Celsija. Visā vairošanās periodā mātīte iznērš 80 - 600 ikru, parasti ap 150 - 200. Ikrus pielipina ūdensaugu lapu apakšpusē pa vienam vai nelielās grupās. Kāpuri izšķiļas pēc 13 - 18 dienām un jau nākamajā dienā pēc izšķilšanās sāk baroties ar sīkiem ūdens dzīvniekiem. Kāpurs viegli atšķirams no mazā tritona kāpura pēc astes izskata: tai ir ass gals (nereti tā pat beidzas ar īsu diedziņu) un vairāki apaļi, melni plankumi. Metamorfoze notiek pēc 80 - 100 dienām (Latvijā ­ parasti augusta otrajā pusē), pēc tās jaunie dzīvnieki uzreiz atstāj ūdenstilpi, un to dzīvesveids turpmāk ir tāds pats kā pieaugušajiem. Garums šajā laikā sasniedz 40 - 60 mm. Dzimumgatavība iestājas trešajā dzīves gadā. Tritons pārtiek no sīkiem bezmugurkaulniekiem, īpaši - ūdensvabolēm un gliemežiem, turklāt pārsvarā tieši ūdens fāzes laikā. Uz sauszemes ēd ļoti maz un reti, pārsvarā sliekas, gliemjus un kukaiņu kāpurus, reti - mazo tritonu mazuļus. Ūdens dzīves fāzē tas ir aktīvs cauru diennakti, uz sauszemes ­- mijkrēslī un tumsā. Dienā slēpjas lapu vai baļķu kaudzēs, bedrēs, alās, zem kritušu koku stumbriem. Atrodams arī pagrabos un malkas šķūņos, arī pazemes slēptuvēs, kur parasti arī ziemo - sākot no septembra beigām.

Izplatība:

visa Eiropa, izņemot Pireneju pussalu un Dienvidfranciju, sastopams arī Mazāzijā, Kaukāzā un Rietumsibīrijā, uz ziemeļiem - Skandināvijas un Somijas dienvidos. Latvija atrodas tuvu lielā tritona izplatības areāla robežai, tādēļ pie mums tas sastopams reti un nevienmērīgi. Domā, ka šīs sugas izplatību ierobežo nevis gaisa vai ūdens temperatūra - tritons ir pietiekoši salizturīgs -, bet gan īsā vasara, kuras laikā kāpuri bieži vien nepaspēj iziet savu samērā garo attīstības periodu (apmēram 3 mēneši). Atrodams gandrīz visos Latvijas novados, taču neregulāri, tikai atsevišķās ūdenstilpēs, un daudz mazākā skaitā nekā mazais tritons, tādēļ īpaši saudzējams. Iekļauts Latvijas, kaimiņvalstu un Baltijas Sarkanajās grāmatās, kā arī Eiropas apdraudēto abinieku un rāpuļu sarakstā. Kā būtiskākais aizsardzības pasākums minama vairošanas vietu pasargāšana no meliorācijas, lauksaimniecības ķimikāliju ieplūdes un zivju ielaišanas.

Apskati citas sugas: