purva varde

Rana arvalis Nilss

Rana arvalis Nilss attēls
  • purva varde attēls
  • purva varde attēls

latviski: purva varde

angliski: moor frog

vāciski: Moorfrosch

zviedriski: åkergroda

igauniski: rabakonn

lietuviski: smailiasnukė varlė

krieviski: остромордая или болотная лягушка

Rana arvalis Nilss karte

Apraksts:

Ķermeņa garums ap 5 - 6 cm. Āda gluda. Mugura brūngana, pelēka, vai krēmkrāsā, ar tumšiem plankumiem vai punktiņiem; raksturīgs tumšs V-veida plankums muguras augšdaļā. Acs aizmugurē tumšs plankums. Vēderpuse balta vai iedzeltena, bez plankumiem; gadās tumši plankumi padusēs. Tēviņam iekšējie rezonatori. Riesta dziesma atgādina attālu suņu riešanu.

Ekoloģija:

Parasti dzīvo atklātos biotopos, retāk mežos. Ūdenī sastopama tikai īso nārsta periodu: 20.04.-10.05. Nārsto dīķos, karjeros, vecupēs, līčos. Viena mātīte atkarībā no vecuma iznērš 500 līdz 2500 ikru. Ikru kamoli otrajā dienā uzpeld ūdens virspusē, kur arī notiek attīstība, kas ilgst 3 līdz 10 dienas, atkarībā no ūdens temperatūras. Kurkuļi tumši, attīstība parasti ilgst 45 - 65 dienas. Dzimumgatavība iestājas trešajā dzīves gadā. Pārtiek no bezmugurkaulniekiem. Aktīva krēslā un tumsā, nārsta periodā cauru diennakti. Šad tad sastopama arī dienā, it īpaši pēc lietus vai arī mākoņainā laikā. Ziemo uz sauszemes - lapu kaudzēs, grauzēju alās u.c. slēptuvēs, reti - strautos vai kūdras purvos.

Izplatība:

Vidus- un Austrumeiropa, Skandināvija, Sibīrija. Uz rietumiem - līdz Reinai, uz austrumiem - līdz Jeņisejai un Baikālam. Sastopama bieži visā Latvijā, kaut arī salīdzinoši nevienmērīgi. Iekļuva Latvijas Sarkanajā grāmatā vairāk pārpratuma pēc, jo bieži tiek uzskatīta par parasto vardi, tāpēc trūkst drošu ziņojumu par tieši šīs sugas izplatību. Sugai piešķirts "mazizpētītas sugas" statuss. Areāla rietumu daļā kļūst aizvien retāka, tādēļ iekļauta Eiropas apdraudēto abinieku un rāpuļu sarakstā.

Apskati citas sugas: