Varžu dzimtas sugas ir dažāda lieluma – no sīkām līdz ļoti lielām, lai gan galvenokārt 6–15 cm ietvaros. Biotopu ziņā tās apdzīvo gan zemienes, gan sastopamas kalnos. Olas (ikrus) nērš ūdenī, no tām šķiļas kāpuri (kurkuļi), kas pieaug parasti dažos mēnešos un metamorfozes ceļā (pārvēršoties) kļūst par bezastainu vardi. Salīdzinoši reti vai nemaz šīs dzimtas sugas sastop Dienvidamerikā uz dienvidiem no Amazones baseina, gandrīz nemaz – Austrālijā, Dienvidāfrikā un Madagaskarā, kā arī Centrālāzijas kalnainajos reģionos.
Lai gan izplatības ziņā visplašākā, šī dzimta skaitliski apvieno 25 ģintis ar aptuveni 460 sugām (salīdzinot: ap divreiz mazāk nekā kokvardes). Eiropā parasta varžu dzimta. Latvijā plašākā abinieku dzimta ar 5 sugām. Agrāk tās piederēja vienai ģintij – Rana; pēc taksonomiskajām izmaiņām daļa sugu pārceltas otrā ģintī Pelophylax. Faktiski arī pēc sastopamības vidē šī ir dominējošā (biežāk redzamā) abinieku dzimta Latvijā.
