Pamatareāls
Iespējamās izplatības areāls
Individuālas atradnes
Apšaubāmas atradnes
Robeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijas
Apraksts:
Acis atrodas kermeņa labajā pusē, galva un žokļi relatīvi nelieli, ķermenis gluds. Galvas augšpusē, starp acīm un žaunu atveres augšpusi, 4-7 kaula pauguriņi, kas ir it kā sānu līnijas turpinājums. Sānu līnijai ir neliels slaids izliekums virs krūšu spuras. Acu pusē ķermenis silti brūnā krāsā ar daudziem lieliem sarkaniem vai oranžiem plankumiem, aklā puse - balta.
Morfoloģija:
D 61-79, A 46-58, P 9-14, V 5-7, vt. 41-44, sp.br. 8-13, l.l. 88-115.
Izmēri:
L-91 cm, W-7 kg. Baltijas jūras austrumdaļā līdz 40-50 cm.
Atšķirīgās pazīmes:
Atšķirībā no citām plekstu dzimtas zivīm gluds ķermenis un uz galvas starp acīm un sānu līniju rinda kaula pauguriņu.
Bioloģija:
Bentiska jūras zivs. Galvenokārt uzturas uz smilšainām un dūņainām gruntīm līdz 100 m dziļumā. Salīdzinot ar pleksti, veic lielākas migrācijas, jo ir jūtīgāka pret zemu sāļumu un skābekļa saturu. Pēc nārsta vēlā pavasarī un vasaras sākumā migrē uz piekrasti, uz 10-15 m dziļumiem, rudenī atkal atgriežas dziļumā. Bentofāgs, barojas ar gliemenēm, vēžveidīgajiem un tārpiem, mazuļi - tikai ar vēžveidīgajiem. Baltijā sasniedz 12 gadu, okeānā - 30 gadu vecumu.
Vairošanās:
Dzimumgatavību sasniedz trīs gadu vecumā. Rietumbaltijā nārsto no novembra līdz maijam, galvenokārt februārī - martā 50-90 m dziļumā. Auglība ap 250 tūkst. ikru, kuri tāpat kā kāpuri ir pelaģiski. Ikru peldspējas nodrošināšanai nepieciešams sāļums 12-13ä. 6-7°C ūdens temperatūrā kāpuri izšķiļas pēc 20-22 dienām, tiem metamorfoze notiek 10 mm garumā, bet 12-14 mm garumā tie pāriet uz bentisku dzīvi. Mazuļi pirmo gadu pavada piekrastē līdz 10 m dziļumam.
Izplatība:
Eiropas piekraste. Baltijas jūrā masveidā tikai rietumdaļā. Jūras austrumdaļā un ziemeļdaļā reta, taču atsevišķos gados ražīgas paaudzes var masveidā parādīties arī Austrumbaltijā, kā piemēram, 1978. gadā, kad Latvijas piekrastē jūras zeltplekstes piezveja plekstu zvejā bija ap 10-30%.
Izmantošana:
Rūpnieciski nozīmīgākā plekstu dzimtas zivs Ziemeļeiropā. Zvejo ar traļiem un stāvvadiem. Kopējā nozveja ap 3-4 tūkst. t gadā, maksimālā reģistrēta 1978.-1979. gadā - 7-8 tūkst. t. 80. gados nozveja pakāpeniski samazinājusies līdz dažiem simtiem tonnu gadā.
Summary:
Marine demersal species. Distributed in the seas along the European coast. Abundant in the western part of the Baltic, rare in the eastern and northern parts. In some years intensive migrations also observed in the eastern Baltic, as it was recorded in 1978 when the plaice constituted 10 - 30% of the Latvian coastal catch of the flounder.
