Apraksts:
Vienīgā māņlēcējpeļu dzimtas pārstāve Latvijā. Viens no mazākajiem grauzējiem. Ķermenis peļveidīgs, tā garums (5)6-7,5(8) cm. Galva neliela, ar slaidu purnu, uz kura - 1,8-2 cm gari vibrisi jeb taustes mati. Ausis brūnas ar iedzeltenu malu, to gliemežnīcas šauras, samērā garas (1-1,5 cm), paceļas virs galvas apmatojuma. Acis nelielas. Pakaļkājas gandrīz divas reizes garākas nekā priekškājas, to pēdas vidēji garas, ar relatīvi īsu piekto (ārējo) pirkstu, kas spēj brīvi novietoties taisnā leņķī pret pēdu (pielāgojums kāpelēšanai). Aste maz apmatota, uzkrītoši tieva, lokana un vijīga (kalpo galvenokārt par tvērējorgānu, tomēr palīdz arī noturēt līdzsvaru), ievērojami garāka par ķermeni, tās garums - (7,4)8-10(11) cm. Asti sedzošo ragvielas zvīņu gredzenu skaits - 180-220. Četri pāri zīdekļu. Svars - 5-10(15) grami.
Apmatojums īss, pieguļošs, bet raupjš. Augšpuses apmatojuma krāsa ruda, dzeltenruda vai rūsganbrūna. No galvas virsas līdz astei pār muguru stiepjas nevienmērīgi plata melna svītra (jaunajiem dzīvniekiem pirmajā vasarā tā vēl nav ieguvusi pienācīgu košumu). Apakšpuses apmatojuma krāsa - gaiši pelēkdzeltena. Apmatojuma krāsas pāreja no muguras uz vēderu - pakāpeniska. Starp dzimumiem ārēju atšķirību nav.
Zobu formula: I 1/1, C 0/0, P1/0, M 3/3 = 18
Atbilstoši starptautiski pieņemtajiem saīsinājumiem zobu formulā tiek norādīti četri zobu veidi: priekšzobi (I), ilkņi (C), priekšdzerokļi (P) un dzerokļi (M). Pirmais cipars aiz attiecīgā saīsinājuma norāda šādu zobu skaitu augšžoklī, aiz slīpsvītras otrais - apakšžoklī. Zvēru sugas kopējais zobu skaits aprēķināms, summu reizinot ar divi, jo formulā norāda zobu skaitu tikai vienā augšžokļa/apakšžokļa pusē.
Kariotipā 2n = 32 hromosomas.
Līdzīgās sugas ir šādas.
Svītrainā klaidoņpele (Apodemus agrarius) - peļveidīgais grauzējs, kuram tāpat kā meža sicistai gareniski pār muguru stiepjas tumša svītra. No sicistas atšķiras ar lielāku izmēru, ar īsāku (gan absolūti, gan relatīvi) asti, mazāku zobu skaitu.
Pundurpele (Micromys minutus) no meža sicistas atšķiras ar nedaudz mazāku izmēru, ar citādu apmatojuma krāsojumu (nav tumšas joslas uz muguras), ar īsāku asti (tā īsāka par ķermeni), kas galā nav apmatota, un ar mazāku zobu skaitu. Ausīs pie ieejas dzirdes kanālā atrodas raksturīgs ādas lēveris. Biežāk sastopama.
Rūsganā mežstrupaste (Clethrionomys glareolus) no meža sicistas atšķiras ar lielāku izmēru, ar citādu apmatojuma krāsojumu (nav tumšas joslas uz muguras), ar relatīvi daudz īsāku asti (1/3 - 1/2 no ķermeņa garuma), mazāku zobu skaitu.
Izplatība un sastopamība:
Sugas pamatareāls aptver Eirāzijas mērenā klimata joslas un subarktiskā klimata joslas mežu zonu no Viduseiropas līdz Austrumāzijai.
Latvijā nav objektīvu ziņu par populācijas stāvokli, informācijai par sastopamību ir gadījuma raksturs. Pie mums tiek uzskatīta par samērā retu, sporādiski sastopamu sugu.
Mitrummīloša. Apdzīvo galvenokārt jauktos un lapu koku mežus (īpaši iecienījusi apšu audzes), bet konstatēta arī pusatklātās un atklātās teritorijās. Mežā parasti izvēlas saules labi apspīdētus iecirkņus, kuros dāsni saaudzis pamežs, zeļ gara zāle, netrūkst ogulāju un ir daudz satrupējušu celmu.
Dzīves veids:
Nometniece. Vientuļniece.
Tipisks krēslas un tumsas dzīvnieks, kas rosās galvenokārt nakts sākumā un nakts beigās pirms rītausmas. Gaišajā diennakts periodā darbojas ļoti reti, pārsvarā tas notiek rudenī. Ļoti veikls un kustīgs dzīvnieks. Meistarīgi kāpelē pa krūmu zariem, papardēm, zāles stiebriem. Pa virszemi pārvietojas galvenokārt īsiem lēcieniem.
Individuālos vasaras midzeņus jeb guļamvietas, kā arī ligzdas bērniem ierīko g.k. satrupējušos (bet ne mitros!) apšu vai, sliktākā gadījumā, bērzu celmos, vislabprātāk augstos celmos, kā arī nolauztu koku stumbeņos.
Midzenis ir neliels (diametrā 5-9 cm) veidojums, apaļš kā bumba, darināts no sīkām saknītēm, sūnām, sausas zāles un kokaugu lapām. Ar ārpasauli šo veidojumu savieno samērā gara, šaura eja.
Aktīva tikai siltajā gada periodā, ziemu pavada migā ciešā guļā (nemaņā iegrimusi). Savlaicīgi sagatavo ziemošanas migu - augsnē vai sūnām klātā cinī izrok aliņu, kuras galā izkārpa nelielu telpu, ko piepilda ar sausām sūnām, zāli un cieši izpolsterē. Guļa sākas oktobrī. Pirms laišanās miegā ar sausu lapu „korķi” blīvi aizdara no iekšpuses ieeju aliņā, kas ved uz guļamtelpu. Pēc tam sarullē spirālē asti, saliecas ap to kā komats un pamazām ieslīgst nemaņā. Atmodas periods iestājas, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra pavasarī ilgāku laiku turas virs + 10 grādiem.
Arī vasaras sezonā ir jutīga pret zemām temperatūrām. Iestājoties vēsākam laikam, sicistu pārņem stingums. Nepārtrauktā miera stāvoklī atrodas arī ilgstoša lietus periodā.
Barības sastāvs daudzveidīgs. Pārtiek no dažādiem augu valsts produktiem - ziediem, sēklām, augļiem, pat zaļajām daļām. Regulāri ēd arī dažādus dzīvniekus - gliemjus, tārpus, kukaiņus (pārsvarā tos kukaiņus, kuri mājo satrupējušā koksnē), īpaši garšo tauriņu, skudru, vaboļu kāpuri. Kukaiņu meklējumos nereti koksnē izgrauž vai izkasa metriem garas eju sistēmas. Eju diametrs - 2 centimetri. Viena, retāk divas ieejas izalotajos celmos vai kritalās atrodas samērā augstu virs zemes.
Poligāma. Vairošanās periods sākas drīz vien pēc zvēriņu pamošanās no ziemas guļas, parasti - maija beigās, tas ilgst līdz augustam. Tēviņi skandina raksturīgas kāzu „dziesmas”, kas izpaužas īsos, augstā toņkārtā ieturētos, klusos treļļos. Gadā katrai mātītei 1 metiens. Grūsnība ilgst 3,5-4(4,5) nedēļas. Metienā (3)4 -5(8) mazuļi. Tēviņi neuzņemas nekādas rūpes par pēcnācējiem. Jaunā paaudze attīstās lēni. Visu laiku, kamēr rit zīdīšanas periods (tas ilgst vairāk par mēnesi), bērni pavada mātes midzenī. Toties, drīz vien pēc laktācijas perioda beigām viņi, daudz neminstinoties, pamet māti un dodas prom, lai pilnīgi patstāvīgi apgūtu izdzīvošanas prasmi. Dzimumgatavību sasniedz nākamajā pavasarī. Dzīves ilgums reti pārsniedz 2 gadus.
Nopietnākie dabiskie ienaidnieki ir pūčveidīgie putni (galvenokārt bikšainie apogi, apodziņi, meža pūces), sermuļveidīgie zīdītāji (galvenokārt zebiekstes), slimības (leptospiroze, tularēmija), kā arī endo- un ektoparazīti. Negatīva ietekme ir siltiem atkušņiem ar tiem sekojošu pēkšņu sala atgriešanos ziemas guļas laikā, kā arī dzīvesvietu applūšanai palu laikā vai bebru darbības rezultātā.
Statuss:
Latvijā praktiskas nozīmes nav.
Aizsargājama suga: Eiropas direktīva (HD IV); Bernes konvencija par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību (II pielikums); Latvijas Sarkanā grāmata (3. kategorija).
Kopsavilkums:
Viens no mazākajiem grauzējiem Latvijā. Reta, sporādiski sastopama suga. Aktīva tikai siltajā gada periodā, ziemu pavada ciešā guļā. Nometniece. Barības sastāvā - gan augi, gan bezmugurkaulnieki. Gadā viena pēcnācēju paaudze. Nav praktiskas nozīmes. Aizsargājama.
Rare, protected species in Latvia. Predominantly in aspen (or deciduos, or mixed) forests. Active between May to September(October).
Редкий, охраняемый вид в Латвии. Преимущественно в осиновых (или лиственных, или смешанных) лесах. Период активности ограничен - от мая месяча до сентября (до октября теплой осенью).
