Apraksts:
Ķermenis relatīvi īss, korpulents, beidzas ar muskuļotu, lokanu bezskeleta asti, kuras galā - horizontāla, plata divdaļīga spura. Uz muguras, no vidusdaļas ļoti tālu nobīdīta astes virzienā, atrodas zema (ne augstāka par 35 cm), resna, kuprveidīga bezskeleta spura. Priekškājas pārvērtušās krūšu spurās, kas ir relatīvi lielākās nekā citiem vaļiem (sasniedz vismaz ceturtdaļu ķermeņa garuma) un malās zīmīgi robotas (nevienmērīgi), klātas ar kārpveidīgiem pacēlumiem.
Pakaļkājas reducējušās. Galva liela (sastāda nedaudz mazāk par vienu trešdaļu no ķermeņa), ar noapaļotu purnu un platu mutes atveri. Uz galvas - 3-5 rindās izkārtoti prāvi punveidīgi ādas izaugumi, katrs - ar matu galā. Ādas izaugumi ir arī uz apakšžokļa. Galvas augšpusē atrodas divas plaisveidīgas nāsu atveres. Ir viena vertikāla deguna eja. Acis nelielas. Ausu gliemežnīcu nav. Zobi reducēti. Mutes dobumā no aukslejām nokarājas (270)300-370(400) pāri melnu vai tumši pelēku, 70-85(100) cm garu raga plātnīšu, kas veido specifisku filtraparātu (t.s. „vaļa bārdu”). Āda neapmatota (vienīgi uz galvas puniem ir taustes mati), mīksta, elastīga, bez sviedru dziedzeriem. Uz kakla un vēdera āda krokota ar ļoti izteiktām paralēlām garenrievām (to skaits – (17)25–30(36)). Labi attīstīts zemādas tauku slānis (pilda enerģijas rezervju, hidrostatisku un termoizolācijas funkciju).
Viens pāris zīdekļu.
Viens no lielākajiem vaļiem. Pieauguša dzīvnieka ķermeņa garums (11)11,5-17,5(19) metri, svars (20)25-30(45) tonnas. Mātītes nedaudz lielākas par tēviņiem.
Kuprvaļu ķermeņa krāsojums var būt visai variabls, arī nevienmērīgs. Tomēr vairākumam īpatņu tas, skatoties no augšas, ir pamatā (galvas virspuse, mugura, muguras spura, sāni, astes spuras virspuse, krūšu spuru virspuse) ļoti tumšs - gandrīz melns vai brūngani melns. Vēderpuse (īpaši pakaklē) gaišāka, vietām mēdz būt pat bezmaz balta. Kontrastējoši gaiša (balta) ir krūšu spuru apakšpuse. Arī astes spuras apakšpuse (vai daļa no tās) parasti ievērojami gaišāka par virspusi.
Līdzīgā suga ir finvalis (Balaenoptera physalus). Par kuprvali lielāks. Ķermenis relatīvi garāks, slaidāks. Atšķirīga galvas forma. Daudz mazākas, līdzenas krūšu spuras. Citāda muguras spura. Ievērojami mazāk izteikts apakšpuses ādas garenrievojums (krokas vismaz 2 reizes seklākas un šaurākas). Zīmīgi atšķirīgs ķermeņa krāsojums.
Izplatība un sastopamība:
Kosmopolīts. Sastopams no Arktikas līdz Antarktikai. Raksturīgas sezonālas migrācijas: silto periodu parasti pavada, barojoties plašās teritorijās okeānu un atklāto jūru mērenajās vai aukstajās joslās, bet ziemā pārvietojas uz pārošanās un dzemdību vietām, kas atrodas tropiskajos un subtropiskajos apgabalos. Iekšējos ūdeņos iepeld nelabprāt.
Baltijas jūrā ļoti reti ieklejo no Atlantijas okeāna caur Ziemeļjūru. Latvijas piekrastē atrasts beigts.
Dzīves veids:
Specializēts ūdenī mītošs dzīvnieks, kuram nav nekādas tiešas saiknes ar cietzemi. Lielākoties uzturas relatīvi seklos ūdeņos, tomēr sastopams arī tālu no piekrastes.
Ķermenim ir slīdīga virsma. Mugurkauls - lokans. Krūšu spuras kalpo stūrēšanai un bremzēšanai, kā arī veic stabilizatora funkcijas. Lokanā un spēcīgā aste darbojas kā dzenskrūve - pilda lokomotorās funkcijas (nosaka ātrumu). Zemādas taukaudu slānis nodrošina ķermeņa termoizolāciju. Peldot ūdens virspusē, uzkrītoši izliec muguru. Valim ienirstot, viņa nāsu atveres pašas noslēdzas katra ar īpašu vārstuli, kas automātiski atkal atdarās, kad iznirstot dzīvnieks sasniedz ūdens virsmu un izelpo. Izelpojot ik reizi vertikāli izšļāc samērā platu, dušveidīgu vidēji piecus metrus augstu tvaika un ūdens strūklu.
Lielākoties peld relatīvi lēni - līdz 15 km/stundā, bet īslaicīgos rāvienos var attīstīt 25 km/stundā. Ienirst parasti uz 2-6 minūtēm, taču spēj uzturēties zem ūdens 30 minūtes. Pirms ieniršanas augstu atliec spuras. Peldot zem ūdens, bieži maina virzienu. Labprāt „rotaļājas”, paceļot virs ūdens galvu vai asti, arī daļēji izslejoties no ūdens un sitot pa ūdens virsmu ar krūšu spurām, nereti pilnīgi izlecot virspusē.
Sociāls dzīvnieks. Mēdz veidot nelielas kopienas no 3 līdz 15 īpatņiem, tomēr visbiežāk izdodas konstatēt vientuļus indivīdus vai mātītes ar mazuļiem. Lielākā skaitā vienuviet uzturas vairošanās un īpaši labās barošanās vietās. Ziņkārīgs.
Finvaļa barībā ietilpst ļoti daudzas baros dzīvojošu nelielu zivju sugas, dažādi planktona un bentosa vēžveidīgie, retāk galvkāji. Medījumam uzbrūk, straujā rāvienā ieslīpi pazūdot dziļumā un ar plati atvērtu muti lielā ātrumā metoties ēdmaņas barā. Pēc tam strauji aizver žokļus. Ēdiens paliek iesprostots mutes dobuma, bet ūdens caur bārkstīm izplūst no tā. Ziemošanas vietās nebarojas.
Pārošanās periods izstiepts, nenoteikts, lai gan visbiežāk riesta uzvedība novērota ziemā un pavasarī. Vaļiem ir specifisks, ar deguna eju saistīts rīkles gaisa maiss, kuru tēviņi meklēšanās laikā izmanto, lai veidotu daudzveidīgas dažādas frekvences skaņas, kas ūdenī izplatās kilometriem tālu. Mātīte pārojas ik pēc 2 gadiem. Ap pāroties noskaņotu mātīti allaž izveidojas tēviņu-pavadoņu pulks. Parasti tajā ietilpst vismaz 20 tēviņi, kuri, visai nesaudzīgi cīnoties, sacenšas cits ar citu par līdera statusu. Rangi bieži mainās, turklāt dominējošā tēviņa izredzes nebūt nav garantētas, jo galīgās izvēles tiesības pieder mātītei. Grūsnība ilgst 11-12 mēnešus. Metienā parasti 1 mazulis (retumis 2 mazuļi), kas nāk pasaulē tropiskajās vai subtropiskajās jūrās. Bērni piedzimst zem ūdens, ir labi attīstīti. Jaundzimušā garums - vidēji 4,5(4-5,2) metri, svars - 1-2 tonnas. Pēc dzemdībām gandrīz gadu seko mātei, apgūstot prasmi patstāvīgi baroties. Laktācijas periods ilgst 5-7(10) mēnešus. Zīdīšana tiek pārtraukta, kad pēcnācēji sasniedz 8-9 m garumu. Tēviņi neuzņemas nekādas rūpes par bērniem. Dzimumgatavība iestājas 5-6 gadu vecumā. Pilnīgi pieaudzis kļūst 15-17 gadu vecumā, sasniedzot 11-13 m garumu.
Dzīves ilgums: vidēji 30-35 (maksimāli 48) gadi. Tēviņi dzīvo ilgāk par mātītēm.
Nopietnākie dabiskie ienaidnieki ir zobenvaļi (plēsoņdelfīni) un baltās haizivis, kas apdraud mazuļus. Sugai kaitē ūdeņu piesārņojums ar indīgām ķīmiskām vielām, ūdens transporta līdzekļu radīts trokšņa piesārņojums.
Statuss:
Praktiskā nozīme: nelielā mērā konkurē ar jūras zvejniecību.
Pasaulē kopš 1966.gada - aizsargājams. Suga ierakstīta starptautiskajā Sarkanajā grāmatā, daudzu valstu Sarkanajās grāmatās, iekļauta Bernes konvencijas II pielikumā, Eiropas Padomes direktīvā 92/43 EEC par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību. Latvijā statuss nav noteikts, jo praktiski šī suga pie mums nav izplatīta.
Kopsavilkums:
Viens no lielākajiem mūsdienās sastopamjiem zīdītājiem. Kosmopolīts. Latvijas piekrastē reģistrēts pāris reizes. Visu mūžu pavada ūdenī. Pārtiek galvenokārt no sīkiem vēžveidīgajiem un nelielām zivīm. Mātītes pārojas ik pēc 2 gadiem. Pasaulē aizsargājams. Latvijā īpašs statuss nav noteikts.
Extremely rare and casual marine species along the Latvian coastline (only twice recorded by September, 2013).
Редчайший вид; до сентябья 2013 г. только дважды найден у латвийского побережья.
