Hedera helix L. var. baltica Rehder
- latviski: Baltijas efeja
- angliski: Baltic Ivy
- vāciski: Gemeiner Efeu (s.l.)
- zviedru: murgröna
- igauņu: harilik luuderohi
- lietuviešu: gebenė lipikė
- krievu: плющ прибалтийский
Apraksts: Mūžzaļa, līdz 20 m gara (Latvijā līdz 3-4 m gara) arāliju dzimtas liāna. Stumbrs vijīgs, ar tvērējsaknēm, ar kuru palīdzību suga piestiprinās pie vertikāla substrāta (mūra, koka stumbra u.tml.). Lapas uz neziedošiem dzinumiem (Latvijā efeja sastopama tikai neziedošā veidā) staraini daivainas (ga, pl 3-7 cm), ar labi saredzamu gaišu dzīslojumu, plātnes pamats sekli sirdsveidīgs. Uz ziedošiem zariem lapas veselas, ziedi zaļgandzelteni, galviņveida čemurā. Auglis - melna oga.
Izplatība: Suga plašā nozīmē sastopama subtropiskā un mērenā (īpaši mitrā, atlantiskā) klimata joslā Eiropā un dažviet Āzijā un Āfrikā. Šaurā izpratnē Baltijas varietāte sastopama tikai Skandināvijā un Baltijā; kopsugas areāla ziemeļmalā, sasniedzot ZA robežu. Kartē attēlota Hedera helix L. sensu lato izplatība.
Latvijā savvaļā tikai valsts rietumu piejūras daļā. Nereti tiek kultivēta apstādījumos.
Biotopi: Latvijā galvenokārt gāršas tipa platlapju mežos; veido nelielas grupas pārsvarā uz zemes. Kā tipiska liāna pa koku stumbriem augšup paceļas reti. Aukstās ziemās dažreiz apsalst.
Īpašas norādes: Dekoratīvs augs.
Ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā 1.kategorijā.
Very rare. Western coastal part only. Groups in broad-leaved forests.
Очень редко. Только западное приморье. Группы в широколиственных лесах.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.