Apraksts:
Sīks, diezgan gaiša krāsojuma segzirneklis: mātīšu un tēviņu lielums būtiski neatšķiras - 1,4-1,7 mm. Galvkrūtis dzeltenbrūnas vai zaļganpelēkas, tumšākas nekā vēders. Vēders gaišdzeltens vai gandrīz balts, uz mugurpuses saskatāma šķērseniska tumšāka svītra. Kājas strupas, īsas, parasti ķermeņa garumā vai to pārsniedz tikai mazliet, dzeltenīgas vai pelēkzaļganas, bez marķieriem. Sastop zemsedzē sausieņu, kaļķainās pļavās, sausos priežu mežos nobiru trūdā, kāpās un oļu-grants atsegumos. Dažviet areālā šī suga konstatēta arī kaļķainos purvos un klinšu atsegumos. Ekologi to uzskata par tipisku termofīlu (sastopamu siltos, saules labi izgaismotos biotopos) sugu. Auž ļoti skraju tīklu, kurā medī dažādus sīkus zemsedzes posmkājus. Piemērotā klimatā aktīva visu gadu; pie mums: no maija līdz septembrim.
Izplatība:
Palearktikā plašā teritorijā, bet ļoti nevienmērīgi un visai reti sastopama segzirnekļu dzimtas suga. Eiropā tā mīt galvenokārt kontinenta vidusdaļā un ziemeļos, bet sastopama reti. Vidusjūras reģionā un daudzviet R-DR Eiropā nav konstatēta. Latvijā ļoti reta suga, izplatība nav pietiekami noskaidrota. Vienīgā Minicia ģints suga pie mums (Eiropā - 9).
