melnais lēcējzirneklis

Evarcha arcuata (Clerck, 1757) (Salticus grossipes)

Evarcha arcuata (Clerck, 1757) attēls

latviski: melnais lēcējzirneklis

angliski: arched jumping-spider

vāciski: Schwarze Springspinne

zviedru: bandithoppspindel

igauņu: must hüpikämblik

lietuviešu: vaivorykštinis musėgaudis

krievu: черный паук-скакун

Apraksts:

Lēcējzirnekļu dzimta ir zirnekļu kārtas lielākā dzimta (vairāk nekā 5000 sugu), tā sastopama visā pasaulē. Latvijā gan tā nav starp vislielākajām dzimtām - konstatētas ap 32-33 dažādas lēcējzirnekļu sugas. Īpatnējā acu izvietojuma dēļ (četros pāros ar īpaši lielām vidējām acīm), kas sevišķi iespaidīgs pretskatā, viegli dabā atšķirami, parasti nelieli (līdz 1 cm, reti - līdz 2,2 cm) zirnekļi, kuri visdaudzveidīgāk sastopami tropu mežu apgabalos un kuri upurim uzbrūk lecot. Redzes asums, saskatot upuri, nereti tiek pārspīlēts; faktiski medījumu šīs sugas labi saskata tikai no 50-60 cm attāluma, dažām sugām tas ir vēl mazāks. Tomēr, dažos literatūras avotos ir norādīts, ka šīs sugas potenciālo upuri no laba skatupunkta var saskatīt 1,2-1,3 metru attālumā. Vienīgā zirnekļu dzimta, kam skaidri attīstīta krāsu redze, kā arī spēja skaidri atšķirt kustību un ģeometriskās formas. Medījot koku lapotnē, pirms leciena, zirnekļi pie lapas vai zara piestiprina tīmekļa galu, lai, pa leciena laikā izmesto tīmekļa pavedienu, spētu atkal uzrāpties sākotnējā vietā. Dažas sugas, lai medījot nenokristu no pārāk liela augstuma, izmesto tīmekļa pavedienu lieto kā izpletni. Ķermeņa uzbūves pielāgojumi hemolimfas spiediena pašregulēšanas dēļ padara šos zirnekļus ļoti kustīgus un uzlabo lekšanas spēju. Šīs dzimtas sugas ķeramtīklus neauž, pārsvarā ir dienas (gaismas laika) aktivitātes zirnekļi, nakšņošanas ligzdas veido aiz koku mizas, zāles kušķī, saritinātās lapās, vai zem priekšmetiem uz zemes.
Melnais lēcējzirneklis tuvplānā ir ļoti izskatīga, neliela suga: tēviņi - 0,4-0,6 cm lieli, mātītes - 0,5-0,8 cm lielas. Ķermeņa krāsojums tumšs, mātītes salīdzinoši gaišākas, abu dzimumu zirnekļi blīvi klāti ar gariem matiņiem, ļoti kustīgi. Mātītēm galvkrūšu daļā dominē tumšbrūna krāsa ar baltiem plankumiem, vēdera daļā - melnu, diagonālu punktu zīmējums uz mazliet gaišāka pamata. Tēviņi gandrīz pilnīgi melni, nedaudz spīdīgi. Galvkrūšu priekšdaļā (sevišķi uzskatāmi tas redzams pretskatā) uz "sejas" melnu un baltu šķērssvītru zīmējums; "sejas" centrā ļoti lielas, melnas vidējās acis, parasti tās apņem balts, "briļļveidīgs" rāmis. Uzturas dažādos mežainos biotopos un aizaugušās pļavās, mitros virsājos. Biežāk, aktīvi medījot, redzami šīs sugas tēviņi. Medī dažādus sīkus un nelielus kukaiņus gan uz zemes, gan uz lakstaugiem un koku-krūmu lapotnē. Mātīte olu kokonu noslēpj sarullētā lapā un apsargā.

Izplatība:

Plaši gandrīz visā Eiropā un, vietām, Āzijā sastopama lēcējzirnekļu dzimtas suga; Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.

Apskati citas sugas: