Apraksts:
Auguma ziņā lielākā maiszirnekļu suga Latvijā. Mātītes 0,7-1,3 cm garas, bet tēviņi - 0,5-1,1 cm gari. Niedru maiszirneklis ir viena no vistumšāk krāsotajām un vismazāk apmatotajām sugām Latvijā (skatīt maiszirnekļu ģints kopējās pazīmes pie dzeltenā maiszirnekļa!). Ķermenis tumši melnbrūns vai sarkanbrūns. Parasti mātītēm galvkrūtis un vēders ir salīdzinoši gaišāki: ar dzeltenīgi vai pelēcīgi sarkaniem laukumiem. Tēviņiem - galvkrūtis vienmēr tumši melnbrūnas, vēders var būt arī sarkanbrūns. Parasti abiem dzimumiem uz ķermeņa nav labi izšķiramu marķējumu (punktu vai svītru zīmējuma). Uz vēdera ir diezgan skrajš gaišu matiņu apmatojums. Galvkrūšu un vēdera lielums aptuveni līdzīgs. Kājas dzeltenīgas, pelēkdzeltenas, vai sarkanīgi dzeltenas, vienkrāsainas. Augšžokļi, ar kuriem zirneklis notver un satur upuri - dažādus kukaiņus - tumši, masīvi un spēcīgi. Kā visi citi maiszirnekļi ķeramtīklus neauž, upuri ķer piezogoties. Ļoti raksturīga ir niedru maiszirnekļa ligzda, kuru veido trīskārši salokot dažādos virzienos niedru, kalmju, meldru, vilkvālīšu vai lielgrīslāja lapas. Mīt mitrās piekrastēs, purvājos, slapjās pļavās, kur dzīvo un ķer kukaiņus uz liela auguma lakstaugiem un zemā krūmājā. Parasti uzturas līdz 2 metru augstumam. Nereti medījot gar ūdeņiem redzams uz lakstaugu stublājiem gandrīz pie pašas ūdens virsmas. Mātīte olu kokona novietošanas vajadzībām vij īpašu no zīdainiem pavedieniem veidotu maisveida ligzdu, kurā novieto olu kokonu un apsargā. Bieži šī ligzda tiek vīta lielu mitrāju graudzāļu (ciesu, niedru u.tml.) ziedkopā, retāk salocītā lapā. Mūsu klimatā aktīvs un novērojams visā veģetācijas sezonas laikā: no maija līdz septembrim.
Izplatība:
Plaši Palearktikā, tajā skaitā gandrīz visā Eiropā (atskaitot galējos DR reģionus), sastopams maiszirnekļu dzimtas zirneklis. Latvijā bieži visā teritorijā.
