Apraksts:
Ķermeņa garums: 36 - 51 mm.
Apakšdelma garums: 28 - 33 mm.
Auss garums: 9 - 13 mm.
Svars: 3.5 - 9 g.
Mazie priekšdzerokļi: 1/1.
Pazīmes
Mazākais Latvijas sikspārnis. Ausis īsas un platas, auss radziņš īss, nedaudz noliekts uz priekšu. Spārna lidplēve piestiprināta pie pēdas ārējā pirksta pamata. Labi attīstīta epiblēma. Apmatojums mugurpusē rūsgans vai brūns, vēderpusē pelēkbrūns vai dzeltenbrūns. Spārna 5. pirksts 36-42 mm garš. Augšžoklī otrais priekšzobs parasti īsāks nekā pirmā priekšzoba papildvirsotne. Apakšžoklī visi trīs priekšzobi cieši satuvināti kopā. Dažādos Eiropas reģionos, tai skaitā arī Latvijā, pundursikspārņiem konstatēti divu veidu orientēšanās saucieni - ar maksimālo enerģiju 45 KHz un 52 KHz frekvencēs. Daļa sikspārņu pētnieku uzskata, ka atšķirīgie skaņu signālu tipi pieder dažādām sugām. Tomēr drošas morfoloģiskas atšķirības tiem līdz šim nav konstatētas.
Izplatība un sastopamība:
Samērā reti sastopams, jo Latvija ir tuvu šīs sugas areāla Z robežai. Ceļotājs. Latvijā V (IV) - IX (X). Vietējo populāciju ziemošanas vietas nav zināmas, domājams, tās atrodas Viduseiropā vai Dienvideiropā.
Dzīves veids:
Paslēptuves un kolonialitāte
Mātītes veido nelielas (daži desmiti īpatņu) aukļkolonijas spraugveida slēptuvēs aiz ēku ārsienu apšuvumiem starp jumta dubultklājumiem, reizēm kopā ar Natūza sikspārņiem un Branta naktssikspārņiem. Natūza sikspārņu kolonijās var atrast arī atsevišķas vairojošās pundursikspārņu mātītes. Šīs sugas pieauguši tēviņi Baltijā līdz šim nav atrasti. Acīmredzot tie vairojas rajonos, kas atrodas tuvāk ziemas mītnēm.Lidojums, barošanās biotopiIzlido no mītnes ļoti agri, daļa īpatņu pirms saulrieta. Raksturīga ir barošanās koku lapotnē, pārsvarā 5-10 m augstumā. Nelieli izmēri, veiklais lidojums ļauj manevrēt šaurās telpās, starp koku zariem.
