Tauriņu kārtas dzimta. Tajā ietilpst nelieli tauriņi, kā spārnu plētums visbiežāk ir 1,5-3 cm ietvaros. Ķermenis īss un drukns. Galva pieguloši zvīņaina. Apakšlūpas tausti lieli. Snuķītis normāli attīstīts. Taustekļu forma dažāda. Spārni plati trīsstūrveida, bieži ar spilgtiem plankumiem vai krāsainu zīmējumu uz pamatkrāsojuma (bieži - brūni rūsgans vai pelēcīgs) fona. Ārējā spārnu apmale nelīdzena. Galvenokārt krēslas laika un tumsas aktivitātes sugas, lai gan dzimtā ir arī dienā lidojoši tauriņi. Kāpuri parasti uzturas uz barības auga pašizveidotā cilindriskā vai plakanā slēptuvē, ko veido satinot lapojumu. Barojas ar dažādām augu daļām: pumpuriem, ziediem, lapām. Mūsu klimatā nereti tās ir gundegu un čemurziežu dzimtas sugas.
Diezgan liela, bet nevienmērīgi izplatīta dzimta. Nodala ap 1050 sugas, kas pārsvarā sastopamas tropu-subtropu Āzijā. Eiropā mazskaitlīga dzimta.
Baltijas reģionā un Latvijā 1 suga - logspārnis. Ļoti rets tauriņš Latvijā, kā kāpuri pie mums barojas uz silpurenēm; citur areālā, kas iekļauj C-, D-Eiropu un DR-Āziju, barības augi ir arī mežvīteņi un citas sugas - gan krūmi, gan lakstaugi. Tauriņa nosaukuma pamatā ir puscaurspīdīgie "logi", kas redzami kā stiklaini plankumi uz priekšspārniem, kā pamattonis ir raibi sarkanbrūns. Spārnu plētums ap 1,5-1,8 cm. Pieaugušie tauriņi lido no maija līdz augusta vidum; kāpuri konstatējami jūlijā, augustā.
