Tinējkožu dzimta (Scythrididae)

Tauriņu kārtas dzimta. Pieder sīkas un nelielas kodes, kā spārnu plētums visbiežāk ir 0,7-1,8(2,0; ļoti reti - vairāk) cm robežās. Galva klāta ar piegulošām zvīņam, pieres daļa mazliet izvirzīta. Snuķis normāli attīstīts. Taustekļi diegveidīgi, sasniedz aptuveni divas trešdaļas no priekšspārna garuma. Priekšspārnu apveids lancetisks vai šauri lancetisks, gals nosmailots. Spārna krāsojums parasti tumšs: no melna līdz tumši rūsganam, atskaitot tuksnešos un stepē dzīvojošām sugām, kam priekšspārni ir izteikti gaišā krāsā. Nereti priekšspārna krāsojums ir metāliski spīdīgs vai, papildus pamattonim, nodalāmas atšķirīgas, parasti gaišākas krāsas, garenjoslas un(vai) punkti. Pakaļspārni tāpat vienkrāsaini, visbiežāk brūni vai pelēki (sausienēs dzīvojošajām sugām - gaiši), bākstaini, bārkstu garums līdz trīsreiz pārsniedz spārna platumu. Tauriņi aktīvi diennakts gaišajā laikā, nereti novērojami uz ziedaugiem. Iztraucēti, veic straujas kustības un pēc tam izliekas par nedzīviem. Kāpuri kustīgi, vārpstveida formas, dzīvo tīmekļveida ejās uz augsnes paslēpti zem lakstaugiem un tīmekļos lapās. Dažādi lakstaugi arī ir galvenie kāpuru barības augi.

Galvenokārt Holarktiskajā reģionā sastopami tauriņi; daudzveidības centrs - sausie apgabali Eirāzijā. Nodala ap 500 sugu. Latvijā 13 sugas. Kopumā ne bieži sastopami tauriņi Latvijā.