Visā pasaulē sastopamu sugu dzimta. Nodala ap 210 sugas, tostarp Eiropā - ap 30. Latvijā 9 sugas. Šajā dzimtā tiek iekļauta arī agrāk savrupi atsevišķā dzimtā nodalītā gludgalvkode - Cemiostoma susinella, kā pašreizējais taksonomiskais nosaukums ir Leucoptera sinuella.
Lapukožu dzimta (Lyonetiidae)
Tauriņu kārtas dzimta. Pieder sīki vai nelieli tauriņi, kā spārnu plētums ir 0,6-1,4 cm robežās. Raksturīga gluda galva, vairumam sugu ar matiņu pušķi. Taustekļi aptuveni priekšspārnu garumā vai nedaudz īsāki. Mēdz būt arī sugas, kam taustekļu garums mazliet pārsniedz priekšspārnus. Raksturīga priekšspārnu pazīme ir to lancetiskais apveids un garas bārkstis. Parasti priekšspārna platums ir tikai līdz 5 mm. Tāpat raksturīga pazīme ir priekšspārnu ārmalai tuvu novietotas dažas šķērssvītras. Spārnu dzīslojums vairumam sugu slikti nodalāms, reducēts. Retos gadījumos spārni ir vienkrāsaini, baltpelēki, bez zīmējuma. Pakaļspārni šauri, ar nosmailotu galu, ļoti garbārkstaini; bārkstu garums līdz 4-6x lielāks nekā pakaļspārna platums. Kāpuri visbiežāk uz rožu un tauriņziežu dzimtas augiem, mūsu klimatā arī uz bērziem, apsēm (papelēm) un kārkliem (vītoliem). Parasti alo lapas. Alojums labirintveidīgs vai plankumains. Kāpuri iekūņojas iekārtā kokonā.
Šīs dzimtas sugas
-
gludgalvkode Leucoptera sinuella Reutti, 1853
angliski:
vāciski: Espen-Langhornminierfalter
zviedriski:
igauniski:
lietuviski: drebulinė baltasparnė kandelė
krieviski: моль кружковая тополевая
-
augļkoku lapukode Lyonetia clerkella (Linnaeus, 1758)
angliski: apple leaf miner
vāciski: Obstbaumminiermotte
zviedriski: rullvingemal
igauniski:
lietuviski: obelinė takagraužė kandelė
krieviski: яблонная белая моль-крохотка