Raibkožu dzimta (Gracillariidae)

Tauriņu kārtas dzimta. Dažreiz agrākajā literatūrā savrupi nodalītā sulukožu dzimta - Phyllocnistidae ar 3 Phyllocnistis ģints sulukožu sugām tiek iekļauta šajā dzimtā. Pieder sīkas vai nelielas kodes, kā spārnu plētums ir 0,4-2 cm robežās. Pēdējā laikā šajā dzimtā iekļauj vairākas, vismaz 3 apakšdzimtas: Gracillariinae, Lithocolletinae un agrāk pie mums savrupās (dzimtas līmenī) sulukodes Phyllocnistinae. Miera stāvoklī sēžot pieaugušajiem indivīdiem ir raksturīga poza: raibkodēm šaurā izpratnē ķermeņa augšdaļa ir piepacelta, bet spārnu pamatdaļa piespiesta pie substrāta (virsmas). Pārējām divām apakšgrupām ķermenis ir paralēls virsmai; Lithocolletinae pat mēdz būt lejup noliekta galva. Taustekļu pamatposms plati zvīņains un paplatināts, veido tā dēvēto acu vāciņu. Priekšspārni lancetiski, radiālās dzīslas pirmais atzars piekļaujas priekšmalai tālu aiz spārna vidus. Pakaļspārni lineāri, bārkstaini; bārkstu garums vismaz tik garš, cik pakaļspārna platums, parasti bārkstis vairākas reizes garākas. Taustekļi priekšspārna garumā vai mazliet īsāki, vienkrāsaini vai raibi. Spārnu krāsojumā Gracillariinae dominē tumšas krāsas, ar sarežģītu līniju un punktu zīmējumu gaišākās un nereti arī manāmi spilgtākās krāsās. Retumis zīmējuma nav. Savukārt Phyllocnistinae (sulukodēm) priekšspārni visbiežāk balti ar tumšāku punktu vai svītru zīmējumu, parasti šīs kodes ir augumā mazākas. Kāpuri alo dažādu augu (biežāk - koku) lapas, alojums raksturīga izskata. Iekūņojas turpat uz barības auga vai uz koka mizas, vai augsnes virskārtā.

Visā pasaulē sastopamas sugas, skaitliski liela dzimta. Nodala ap 1860 sugu. Latvijā 87 sugas.