Pelēkā dakšaste

Cerura vinula (Linnaeus, 1758)

Cerura vinula (Linnaeus, 1758) attēls

latviski: Pelēkā dakšaste

angliski:

vāciski:

zviedru:

igauņu:

lietuviešu:

krievu: Гарпия большая

  • cerura-vinula-linnaeus-1758
  • cerura-vinula-linnaeus-1758-B

Apraksts:

Pelēkās dakšastes tauriņa krāsojums ir neuzkrītošs: priekšspārni pelēki ar viļņotu zīmējumu, tēviņam – puscaurspīdīgi. Spārnu plētums 55-75 mm. Tauriņam ir slēpts (nakts) dzīvesveids. Pieaudzis kukainis nebarojas, tādēļ to nevar ieraudzīt ne uz ziediem, ne pie rūgstošas koka sulas pilieniem; tas nelido uz gaismu. Iespaidīgi ir pelēkās dakšastes kāpuri. Tos var atrast jūlijā, augustā uz nelielu vītolu un kārklu zariem, uz apsēm, retāk – papelēm. Pieauguša kāpura garums var sasniegt 55 mm. Pēdējais vēdera kāju pāris tam ir pārveidojies par dakšveidīgu hitīna izaugumu. Iztraucēts kāpurs ieņem draudu pozu: tas saraujas īsāks, ievelk elpu un paceļ uz augšu ķermeņa priekšējo un pakaļējo galu. No „dakšas” tiek izstumti tievi, gari, sarkani pavedieni, kuri izdala nepatīkamu aromātu. Spēcīga kairinājuma gadījumā kāpurs no mutes traucētāja virzienā izšļāc kodīgu šķidrumu. Izaudzis kāpurs pārtrauc barošanos un kļūst tumšāks. Tas kļūst nemierīgs un meklē piemērotu vietu, lai iekūņotos. Šim nolūkam tiek sameklēts stingrs zāles stiebrs, mizas gabaliņš, koka zars vai dēlis. Kāpurs ar žokļiem koksni sasmalcina. Skaidas, sajauktas ar kāpura izdalītu speciālu sekrētu, kalpo kokona pagatavošanai. Masa ātri sacietē, kokons ir ciets, bet trausls. Kokonā kūniņa pārziemo; tauriņš novērojams maijā, jūnijā.

Izplatība:

Pelēkā dakšaste plaši izplatīta Eiropā, parasta arī Latvijā.

Apskati citas sugas: