Apraksts:
Pelašķu lācītis ir skaists naktstauriņš ar druknu, bieziem matiņiem klātu ķermeni. Spārnu plētums 47-53 mm. Priekšspārna garums 23-25 mm. Pieauguša kāpura garums sasniedz 50 mm. Sastopams sausās, saulainās norās, mežmalās, nogāzēs. Pārtiek no visdažādāko zālaugu un krūmu lapām. Kāpura ķermenis klāts ar biezu, garu, pelēkbrūnu apmatojumu. Matiņi ir drošs aizsardzības līdzeklis. Tie ir cieti, toties trausli un viegli lūst. Mēģinot kāpuru paņemt rokā, matiņi aplūst un ieduras pirksta ādā. Ievainotā vieta apsarkst un sāk niezēt. Putni šādus matainus kāpurus neēd. Vienīgais putns, kurš pielāgojies šādu kāpuru ēšanai, ir dzeguze. Kāpura iekūņošanās notiek zemes virskārtā, kokons – irdens. Tauriņš novērojams jūnijā–jūlijā, aktīvs naktī. Pelašķu lācīša snuķītis ir stipri saīsināts, jo tauriņš barību neuzņem.
Izplatība:
Viduseiropā un Dienvideiropā pelašķu lācītis ir plaši izplatīts, Latvijā ārkārtīgi rets, pēdējo reizi konstatēts aptuveni pirms 70 gadiem.