ērkšķogu raibsprīžmetis

Abraxas grossulariata (Linnaeus, 1758)

Abraxas grossulariata (Linnaeus, 1758) attēls

latviski: ērkšķogu raibsprīžmetis

angliski:

vāciski:

zviedru:

igauņu: karusmarja-tähnikvaksik

lietuviešu: agrastinis margasprindis

krievu: крыжовниковая пестрая пяденица

Priekšspārns:

Priekšspārna garums 18-22 mm.

Bioloģija:

Lido no jūnija beigām līdz augustam. Sastopams jauktos un skujkoku mežos, arī lapkoku mežos, dārzos, parkos un palienēs. Kāpurs no VIII un pēc ziemošanas līdz VI dzīvo uz jāņogām, ērkšķogām, parastās ievas, arī vītoliem un kārkliem, un plūmēm, reti - vēl citām sugām.

Izplatība:

Eirāzijā sastopama suga. Latvijā visā teritorijā, visai bieži, vietām bieži.

Apskati citas sugas:

  •  attēls

    Gynaefora selenitica (Esper, 1789)

  • bērzu baltsprīžmetis attēls

    bērzu baltsprīžmetis Cabera exanthemata (Scopoli, 1763)

  •  attēls

    Mesapamea didyma (Esper, 1788)