Velenovska bērzlape

Russula velenovskyi Melzer& Zvara

Russula velenovskyi Melzer& Zvara attēls

latviski: Velenovska bērzlape

angliski:

vāciski: Täubling Ziegelroter

zviedriski:

igauniski: pilvik tellispunane

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

2-8(9) cm plata, sākumā pusapaļa, vēlāk izpletusies, reizēm ar lēzenu pauguru vai ieliekta, parasti gaiši ķieģeļsarkana, vidū gaiši okerbrūna vai dzeltenīga, izbālējot ar dzeltenīgām zonām, vecumā ar īsi rievotu malu. Virsmiziņa nespodra, līdz pusei novelkama. Mīkstums stingrs, balts, ievainojumos dzeltē, ar neizteiktu smaržu un maigu garšu.

Lapiņas:

briedumā okerkrāsā, šķautnēs pie cepurītes malas bieži sarkanīgas, 3-6(8) mm platas, trauslas, pie kātiņa pieaugušas, sākumā bieži mazliet sīvas.

Kātiņš:

3-6(9) cm garš, 1,5-2 cm resns, cilindrisks, balts vai sārts, blīvs, reti dobumains.

Sporas:

ar nedaudz savienotām kārpiņām, olveida, masā okerkrāsā, (6)6,5-8,5(9) x (5)5,5-6,5(7) μm.

Trofiskā grupa :

Lapu koku un priežu mikorizas sēne.

Biotopi:

Jauktos mežos, sausās vietās.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in dray mixed forests, common in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Āzija, Latvijā bieži, VI– XI.

Обобщение:

Микоризообразователь, в сухих смешаных лесах, в Латвии часто, съедобен.

Līdzīgās sugas:

R. velenovskyi var. cruentata cepurīte parasti tumšāka, pat brūngani violeta, kātiņš nekad nav sārts, sporu kārpiņas vairāk savienotas. R. paludosa – purva bērzlape -sk .aprakstu. R. roseipes – rožkāta bērzlapei cepurīte vairāk oranžsarkana, lapiņas un sporu masa dzeltena, aug tikai zem priedēm.

Īpašas norādes :

Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas.

Līdzīgās sugas

  • Russula lateritia (Ķieģeļsarkanā bērzlape)

    Zem priedēm var atrast daļēji līdzīgu R. velenovskyi, Velenovska bērzlapi, bet tai lapiņas un sporas okerkrāsā, ne dzeltenas. Līdz pusei novelkama, lapiņas un sporas bāli dzeltenas, virsmiziņas uzbūve citāda, aug arī zem bērziem.

Apskati citas sugas: