jodoforma bērzlape

Russula turci Bres.

Russula turci Bres. attēls

latviski: jodoforma bērzlape

angliski: Iodoform-scented Russule

vāciski: Jodoform-Täubling

zviedriski:

igauniski:

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

3-10 cm plata, sākumā izliekta, drīz ieliekta, reti ar lēzenu pauguru, daudzkrāsaina, parasti violeta, mēļa vai vīnsarkana, retāk brūna, bieži ar pelēku, retāk ar olīvu nokrāsu, vidus bieži tumšāks, purpurviolets, melngans, izbalējot brūndzeltens, ar gludu, vecumā reizēm īsi rievotu malu. Virsmiziņa matēta, bieži ar apsarmi. Mīkstums balts vai banānu dzeltens, ar vāju jodoforma smaržu kātiņa pamatnē un maigu garšu.

Lapiņas:

dzeltenas, 5-7 mm platas, pie kātiņa pieaugušas.

Kātiņš:

2-7 cm garš, 1-2 cm resns, cilindrisks, balts vai ar sārtu apsarmi, blīvs vai dobumains.

Sporas:

tīklotas, olveida, masā gaiši dzeltenas, (7)7,5-9 x 6-7,5 μm.

Trofiskā grupa :

Priežu mikorizas sēne.

Biotopi:

Sausos priežu mežos, smilšainās augsnēs.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in dray pine forests, on sandy soils, rare in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Latvijā reti, VII- X.

Обобщение:

Микоризообразователь, в сухих сосновых лесах, на песчаных почвах, в Латвии редко, съедобен.

Līdzīgās sugas:

R. amethystina - ametista bērzlape aug zem eglēm, sk. aprakstu. R. punctata - punktainā bērzlape (iespējams, tax. R. turci) cepurīte parasti mālu sarkana ar tumšāku pauguru un baltu kātiņu, lielākām sporām, aug zem eglēm.

Īpašas norādes :

Ēdama, cepama bez iepriekšējas novārīšanas.

Apskati citas sugas: