vaska bērzlape

Russula puellaris Fr.

Russula puellaris Fr. attēls

latviski: vaska bērzlape

angliski: Yellow-staining Russule

vāciski: Milder Wachstäubling

zviedriski:

igauniski: vahapilvik

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

2-5(6) cm plata, izliekta, drīz +- ieliekta, trausla, vidū parasti tumši purpurbrūna vai melngana ar vīna vai miesas sārtu, izbālējot pat krēmkrāsas malu, reti ( f. rubida) sarkana. Mala plāna, rievota. Virsmiziņa ar ilgi spoža, tālu novelkama. Mīkstums bālgans, drīz gaiša vaska krāsā, ar neizteiktu smaržu un maigu garšu.

Lapiņas:

krēmkrāsas, bieži šķautnēs rūsganas, 3-8 mm platas, jauniem eksemplāriem reizēm vāji sīvas.

Kātiņš:

3-7 cm garš, 1-1,5 cm resns, balts, drīz dzeltē, rūsaini traipains, vecumā žāvētu dateļu krāsā, ļoti trausls, bieži dobumains.

Sporas:

ar +- izolētām kārpiņām, olveida līdz ieapaļas, masā krēmkrāsā, 6,5-8,5(9,5) x 5,5-7 μm.

Trofiskā grupa :

Skuju koku mikorizas sēne.

Biotopi:

Skuju koku un jauktos mežos, smilšainās augsnēs.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in coniferous and mixed forests, on sandy soils, very rare in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Ziemeļamerika, Latvijā reti, VII- X.

Обобщение:

Микоризообразователь, в хвойных и смешаных лесах, на песчаных почвах, в Латвии очень редко, съедобен.

Līdzīgās sugas:

R. abietina (tax. R. puellaris) cepurīte līdz 8 cm plata, sporas lielākas - 10 x 8 mm, aug zem eglēm, var. minutalis - cepurīte parasti gaišāka, mazāka, sporas mazākas - 8(8,5) mm. R. versicolor- dažādkrāsu bērzlapes var. pseudopuellaris aug zem bērziem, sporas okerkrāsā, iegarenas, kārpiņas +_ savienotas.

Īpašas norādes :

Ēdama, lietojama bez iepriekšējas novārīšanas.

Apskati citas sugas: