Cepurīte:
5-7(8) cm plata, ilgi izliekta, reizēm pauguraina, vēlāk plakani izliekta vai ieliekta, purpurvioleta, purpursarkana vai tumši vīnsarkana, bieži ar gaišākiem vai tumšākiem, pat mēļiem vai olīvzaļiem plankumiem, vidū parasti tumšāka. Mala gluda, tikai vecumā reizēm ļoti īsi rievota. Virsmiziņa ilgi spodra, apmēram līdz 1/3 novelkama. Mīkstums stingrs, pat ciets, biezs, bālgans, mitrumā +_ dzeltē, zem virsmiziņas sārts, ar vāju ābolu smaržu un mēreni, cepurītē pat vāji sīvu garšu.
Lapiņas:
briedumā krēmkrāsas, 4-7 mm platas, trauslas, pie kātiņa pieaugušas vai mazliet nolaidenas.
Kātiņš:
2-6 cm garš, 1-2 cm resns, blīvs, gaiši purpurviolets vai mēļš, vai ar sārtu joslu zem lapiņām, reizēm pat pilnīgi balts, mitrumā bieži ar dzeltenīgiem plankumiem.
Sporas:
ar +_ savienotām kārpiņām, iegareni olveida, masā gaišā okerkrāsā, 6,6-8,5(9) x (5)5,6-7 μm.
Trofiskā grupa :
Priežu mikorizas sēne.
Biotopi:
Priežu mežos, kaļķainās augsnēs.
Summary:
Mycorrhiza forming species, in pine forests, on calcareous soils, rare in Latvia, edible.
Izplatība un sastopamība :
Eiropa, Latvijā reti, VII- IX.
Обобщение:
Микоризообразователь, в сосновых лесах, на известняковых почвах, в Латвии редко, съедобен.
Līdzīgās sugas:
R. sardonia - zeltasaru bērzlape, R. queleti - Kelē bērzlape un R. fuscorubroides - ērkšķogu bērzlape ir ļoti sīvas.
Īpašas norādes :
Ēdama pēc iepriekšējas novārīšanas.
