ērkšķogu bērzlape

Russula fuscorubroides Bon.

Russula fuscorubroides Bon. attēls

latviski: ērkšķogu bērzlape

angliski:

vāciski:

zviedriski:

igauniski:

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

2,6-7 cm plata, stingra, izliekta, vēlāk izpletusies, reizēm sekli ieliekta, vidū purpurmelngana, malā nedaudz gaišāka, purpurvioleta vai tumši vīnsarkana, reizēm ar šauru, dažu mm platu, karmīnsarkanu maliņu. Mala gluda. Virsmiziņa nespodra, pieaugusi. Mīkstums bālgans, pelēcīgs, ar ožamo spirtu nesārtojas, trausls, ar ērkšķogu kompota smaržu un ļoti sīvu garšu.

Lapiņas:

bālganas, nekad nav citrondzeltenas, iespiedumos nav zaļganas, 3,5-6mm platas.

Kātiņš:

3-6 cm garš, 0,6-1,5 cm resns, cilindrisks, parasti purpurviolets, retāk bālgans ar sārtu apsarmi, blīvs, vecumā reizēm dobumains.

Sporas:

ar +_ izolētām kārpiņām, olveida, masā krēmkrāsas, (7)7,5-9,5(10) x (6)6,5-8 μm.

Trofiskā grupa :

Skuju koku mikorizas sēne.

Biotopi:

Skuju koku mežos, skābās augsnēs, zem eglēm.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in coniferous forests, on acid soils, rare in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Latvijā pareti, VII- IX.

Обобщение:

Микоризообразователь, в хвойных лесах, на кислых почвах, в Латвии редко, съедобен.

Līdzīgās sugas:

R. queletii - Kelē bērzlape aug kaļķainās augsnēs, virsmiziņa +_ novelkama, izbalē. R. torulosa - druknā bērzlape un tās var. fuscorubra aug zem priedēm, kaļķainās augsnēs. R. sardonia - zeltasaru bērzlapes mīkstums sārtojas no ožamā spirta, lapiņām citrondzeltens spīdums, tās asaro.

Īpašas norādes :

Ēdama, pēc vārīšanas derīga sālīšanai.

Apskati citas sugas: