:
R. lepida – cinobrsarkanās bērzlapes mīkstums ir ciets pat vecumā, tai ir ciedru smarža, mentola piegarša, sporas lielākas. R. aurora – rītausmas bērzlapei kātiņš un lapiņas reizēm šķaunēs sārtas, tādas tās mēdz būt arī R. rosea pēc J. Šēfera. R. rosea Pers., R. rosea Quel., R. aurora Krbh. Un vēl dažas tām līdzīgas bērzlapes šolaiku arzemju literatūrā tiek minētas kā sinonīmi vai kā, piemēram R. aurora Krbh. britu mikologa Rainera noteicējā, kā R. rosea varietāte.
Trofiskā grupa :
Lapu koku mikorizas sēne.
Biotopi:
Lapu koku mežos, +- smagās augsnēs..
Izplatība un sastopamība :
Eiropa, Latvijā reti, VII– X.
Summary:
Mycorrhiza forming species, in deciduous forests, rare, edible.
Обобщение:
Микоризообразователь, в лиственных лесах, редко, съедобен.
Īpašas norādes :
Ēdama
Apraksts:
Cepurīte (3)4-10(12) cm plata, izliekta, drīz izpletusies, vecumā +_ ieliekta, dažādu nokrāsu sarkana - no vara, vīna, karmīna vai ķiršu sarkanas līdz oranži vai okersarkanai, reizēm tumši sarkana vismaz plankumos, bet arī otrādi – gaišāka, rožaina, miesas vai lašsārta, retāk aprikozu krāsā, parasti vienīgi izbalējumos gaiši dzeltenīga vai bālgana, reti (f. cretacea) pilnīgi balta (Latvijā nav konstatēta). Mala gluda, tikai vecumā reizēm īsi rievota. Virsmiziņa +_ spoža, vismaz mitrumā, sausumā balti apsarmota, vecumā saplaisā, tālu vai vismaz līdz 1/2 novelkama. Mīkstums tikai sākumā stingrs, balts pat zem virsmiziņas, mitrumā parasti mazliet dzeltē, sažuvusi no sulfovanilīna kļūst sarkanīga, svaiga reaģē vāji un gaistoši, ar vāju augļu smaržu un skābenu garšu.
Lapiņas briedumā bālā krēmkrāsā, 4-10 (15) mm platas, šauri pie kātiņa pieaugušas, daudzas ap kātiņu zarotas, šķautnēs reizēm smalki zobainas.
Kātiņš 4-10 cm garš, 1-3 cm resns, cilindrisks, blīvs, vecumā sūkļains, retāk vālesveida, balts, pārslains, skārumos reizēm nedaudz brūnē.
Sporas ar daļēji tīklveidā savienotām kārpiņām, olveida – iegarenas, masā bālganas, žūstot dzeltē, (5,5)6-8(8,5) x (5,5)-6,5(7) m.
