Cepurīte:
4-11 cm plata, izliekta, reizēm ar iedobi, vēlāk bieži neregulāri ieliekta, stingra, dzeltenīgā vai rūsganā okerkrāsā, reizēm vietām ar citrona, retāk ar olīvu nokrāsu un gludu, vecumā reizēm īsi rievotu malu. Virsmiziņa bieži ilgi spīdīga, apmēram līdz pusei novelkama. Mīkstums stingrs, balts, vēlāk mazliet pelēcīgs, trausls, ar neizteiktu smaržu un sīvu (ne vienmēr) garšu.
Lapiņas:
krēmkrāsas, vecumā ievainojuma vietās vai šķautnēs maliet brūnē, 4-12 mm platas, +_ ciešas, trauslas, pie kātiņa pieaugušas, sīvas.
Kātiņš:
3-8 cm garš, 1-2,5 cm resns, cilindrisks, balts vai bāli dzeltenīgs, mitrumā pelēcīgs, blīvs, vecumā sūkļains.
Sporas:
ar daļēji tīklotu ornamentu, olveida, masā baltas, 6,7-10(10.5) x 6-8 μm.
Trofiskā grupa :
Lapu un skujkoku mikorizas sēne.
Biotopi:
Lapu, skuju koku un jauktos mežos, smilšainās augsnēs.
Summary:
Mycorrhiza forming species, in coniferous, deciduous and mixed forests, on sandy soils, common in Latvia, edible.
Izplatība un sastopamība :
Eiropa, Ziemeļamerika, Latvijā bieži, VIII– X.
Обобщение:
Микоризообразователь, в хвойных, лиственных и смешаных лесах, на песчаных почвах, в Латвии часто, съедобен.
Līdzīgās sugas:
R. sardonia – zeltasaru bērzlapes var. mellina ir medus dzeltena, ļoti sīva, reaģē vāji uz ožamo spirtu. R. fellea – žults bērzlape – sk. aprakstu.
Īpašas norādes :
Ēdama, piemērota sālīšanai
