tumšvīna bērzlape

Russula vinososordida Routs. & Vauras

Russula vinososordida Routs. & Vauras attēls

latviski: tumšvīna bērzlape

angliski:

vāciski:

zviedriski:

igauniski:

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

5-10(12) cm plata, izliekta ar iedobi, drīz plakana ar ieliektu vidu, parasti brūnsarkana vai vīnsarkana, retāk brūngana vai pat netīri zaļgandzeltena, vidū parasti melnsarkana, brūnsarkana, retāk ar zaļganu vai dzeltenīgu nokrāsu vai plankumiem, mala parasti vīnsārta, vecumā +- rievota. Virsmiziņa tikai vidū spoža, citur nespodra vai matēta, līdz pusei novelkama. Mīkstums bālgans, griezumā reizēm pelēcīgi, vāji sārtojas, tad kļūst pelēcīgs, ar neizteiktu smaržu un maigu vai tikko jūtami sīvu garšu.

Lapiņas:

briedumā dzeltenīgas, līdz 12 mm platas, trauslas, pie kātiņa pieaugušas vai +- brīvas.

Kātiņš:

4-8(12) cm garš, 1-3(3,5) cm resns, balts, vecumā pelēcīgs, blīvs vai sūkļains.

Sporas:

ar daļēji tīklveidā savienotām kārpiņām, iegareni olveida, masā okerkrāsā, (6,5)7-8,2(8,8) x 5,6-7,3 μm.

Trofiskā grupa :

Skuju koku un, iespējams, lapu koku mikorizas sēne.

Biotopi:

Skuju koku un jauktos mežos.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in coniferous and mixed forests, very rare in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropas ziemeļi, Latvijā ļoti reti, VIII- X.

Обобщение:

Микоризообразователь, в хвойных и смешаных лесах, в Латвии очень редко, съедобен.

Līdzīgās sugas:

R. vinosa - vīnsarkanajai bērzlapei sporu kārpiņas izolētas, virsmiziņas uzbūve citāda, R. rickeni (tax. R. vinosa) kātiņš sārts.

Īpašas norādes :

Ēdama pēc iepriekšējas novārīšanas.

Apskati citas sugas:

  •  attēls

    Craterocolla cerasi

  •  attēls

    Polyporus lepideus

  • diska gliemezene attēls

    diska gliemezene Hygrophorus discoideus (Pers.: Fr.) Fr.