norvēģu bērzlape

Russula norvegica Reid.

Russula norvegica Reid. attēls

latviski: norvēģu bērzlape

angliski:

vāciski:

zviedriski:

igauniski:

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

1,5-3(4) cm plata, sākumā pusapaļi izliekta, vēlāk plakana, vecumā sekli ieliekta, purpurmelngana, drīz violeta, vīna vai purpursarkana, bālējot mēļa vai sārta, vismaz malā (var. rubromarginata), bet vidū parasti tumšāka. Mala gluda, vecumā parasti īsi rievota. Virsmiziņa sausumā nespodra, līdz pusei novelkama. Mīkstums balts, drīz trausls, bez vai ar vāju augļu smaržu un sīvu garšu.

Lapiņas:

bālganas, +_ ciešas, 1,5-2 mm platas, pie kātiņa pieaugušas.

Kātiņš:

1-3 cm garš, 0,3-0,6 cm resns, balts, pamatnē parasti bāli okerīgs, porains.

Sporas:

ar daļēji tīklveidā savienotām kārpiņām, iegarenas vai elipsoīdas, masā bāli krēmīgas, (6)6,5-9,7(11) x (5)5,5-7(7,5) μm.

Trofiskā grupa :

Lapu koku mikorizas sēne.

Biotopi:

Lapu koku un jauktos mežos, smilšainās augsnēs.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in deciduous and mixed forests, very rare in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Latvijā ļoti reti, VIII- IX.

Обобщение:

Микоризообразователь, в лиственных и смешаных лесах, в Латвии очень редко, съедобен.

Līdzīgās sugas:

R. atrorubens - sarkanmelnajai bērzlapei, R. atropurpurea - purpurmelnganās bērzlapes var. atropurpurina un R. fragilis - trauslajai bērzlapei cepurīte parasti lielāka, sporas mazākas.

Īpašas norādes :

Ēdama pēc novārīšanas, bet sīko izmēru dēļ mazvērtīga.

Apskati citas sugas: