Cepurīte:
(3)4-6(7) cm plata, izliekta, vēlāk plakana vai sekli ieliekta, oranža, oldzeltena, okerdzeltena ar sārta vara nokrāsu malā, reti bez tās (sk. attēlu), vidū vai plankumos arī ķieģeļoranža, retāk ar purpura nokrāsu, izbālējot malā arī bāli dzeltena, ar gludu, briedumā rievotu malu. Virsmiziņa nespodra, līdz 1/3 vai ½ novelkama. Mīkstums drīz trausls, balts, zem virsmiziņas bāli dzeltens, vīstot ar vāju muskarīna smaržu un maigu garšu.
Lapiņas:
dzeltenīgas, pie kātiņa pieaugušas vai vietām brīvas, šķautnēs pie cepurītes malas iekrāsotas, 4 līdz 8 mm platas, jauniem eksemplāriem reizēm mazliet sīvas.
Kātiņš:
4(5)-7(8) cm garš, 1-2 cm resns, cilindrisks, balts vai vietām ar sārtu apsarmi, reizēm vietām mazliet dzeltē, sūkļains, retāk ar kādu dobumu.
Sporas:
ar lokāli savienotām kārpiņām, olveida, masā bāli dzeltenas, (6,3)7-9 x (5,5)6-7,5(8) μm.
Trofiskā grupa :
Bērzu mikorizas sēne.
Biotopi:
Mitros lapu koku un jauktos mežos, skābās augsnēs.
Summary:
Mycorrhiza forming species, in moist deciduous and mixed forests, on acid soils, rare in Latvia, edible.
Izplatība un sastopamība :
Eiropa, Latvijā reti, VII- IX.
Обобщение:
Микоризообразователь, во влажных лиственных и смешаных лесах, на кислых почвах, в Латвии редко, съедобен.
Līdzīgās sugas:
R. aurantiaca - oranžsārtajai bērzlapei, R. vitellina - oldzeltenajai bērzlapei, R. cremeoavellanea - riekstkrēma bērzlapei un R. chamaeleontina - hameleona bērzlapei sporas un lapiņas tumšāk dzeltenas, virsmiziņas uzbūve dažāda.
Īpašas norādes :
Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas.
