Cepurīte:
5-18 cm plata, sākumā izliekta ar iedobi, vecumā ieliekta, stingra, bieza, parasti violeta ar zaļgano, pelēko, malās arī ar dzelteno krāsu piejaukumu vai plankumiem, retāk vienkrāsaina – violeta vai šīferpelēka (f. paltereaui - zaļgana), ar sākumā gludu, asu, vecumā +_ strupu, īsi rievotu malu. Virsmiziņa nespodra, šķiedraina, apmēram līdz 1/3 novelkama. Mīkstums biezs, balts, kukaiņu grauzumos bieži bāli violets, zem virsmiziņas sarkanīgs, ar neizteiktu smaržu un maigu garšu.( var. variata – lapiņas sīvas).
Lapiņas:
baltas, biezas, elastīgas, līdz 10 mm platas, pie kātiņa mazliet nolaideni pieaugušas.
Kātiņš:
4-10 cm garš, 2-5 cm resns, cilindrisks, blīvs, balts, reizēm ar violetu apsarmi.
Sporas:
ar izolētām kārpiņām, olveida līdz elipsoīdas, masā baltas, (6,5)7-9(10) x (5,2)6-7 μm.
Trofiskā grupa :
Ozolu mikorizas sēne.
Biotopi:
Lapu koku un jauktos mežos.
Summary:
Mycorrhiza forming species, in deciduous and mixed forests, rare in Latvia, edible.
Izplatība un sastopamība :
Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā reti, VII– X.
Обобщение:
Микоризообразователь, в лиственных и смешаных лесах, в Латвии редко, съедобен.
Līdzīgās sugas:
R. grisea – pelēkajai bērzlapei cepurītei dominē pelēkās krāsas, sporu kārpiņas +_ savienotas. R. ionochlora – vijolīšu bērzlapei nav nekā pelēka – dominē violetā un zaļā krāsa, abām lapiņas +_ sīvas, sporas mazākas, pēdējai sporu kārpiņas izolētas.
Īpašas norādes :
Ēdama.
