Cepurīte:
(4)5-12 cm plata, sākumā izliekta, vēlāk plakana vai +_ ieliekta briedumā, brūngani vīnsarkana, sarkanbrūna vai pat šokolādes brūna, retāk ar purpura nokrāsu, mala parasti tumšāka, retāk tāds mēdz būt vidus, kurš reizēm izbālē okerdzeltens vai pat krēmīgs, retāk ar olīvzaļganu nokrāsu. Mala tikai vecumā īsi, neskaidri rievota. Virsmiziņa sausumā nespodra - matēta, vidū bieži ar bālganu apsarmi, apmēram līdz pusei novelkama. Mīkstums stingrs, biezs, balts, ar vāju augļu smaržu un maigu garšu.
Lapiņas:
briedumā bāli dzeltenīgas, 6-15 mm platas, pie kātiņa pieaugušas.
Kātiņš:
īss, 3-4 (6-7) cm, 1,5-2,4 cm resns, stingrs, balts, blīvs, reti ar kādu dobumu.
Sporas:
ar +_ savienotām kārpiņām, ieapaļi olveida, bāli dzeltenas, (6,5)7-9,5(10,5) x 6-7,7(8,5) μm.
Trofiskā grupa :
dižskābāržu un iespējams arī egļu mikorizas sēne.
Biotopi:
Mālaini un kaļķaini dižskābaržu vai jauktu koku meži ar eglēm.
Summary:
Mycorrhiza forming species, in deciduous and mixed forests, rare in Latvia, edible.
Izplatība un sastopamība :
Eiropa, Latvijā reti, VIII-X.
Обобщение:
Микоризообразователь, в лиственных и cмешаных лесах лесах, в Латвии очень редко, съедобен.
Līdzīgās sugas:
R. integra - veselās bērzlapes formas, tām sporas tumšākas, kārpiņas izolētas, kātiņš normāla garuma, virsmiziņas uzbūve citāda. R. velenovskyi - Velenovska bērzlape aug zem bērziem vai priedēm, sporas gaišākas, mazākas.
Īpašas norādes :
Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas.
