Cepurīte:
3-8 (10) cm plata, sākumā pusapaļa, vēlāk izliekta, ātri izplešas, bieži neregulāra, vecumā reizēm sekli ieliekta, parasti tumši, pat melngani violeta, vēlāk vidū ar brūnganiem plankumiem vai okerīgiem traipiņiem un gludu, vecumā īsi, nekad (sk. zīmējumu) gari rievotu malu. Virsmiziņa matēta, samtaina, līdz pusei novelkama. Mīkstums balts, kātā dzeltē, biezs, bet trausls, zem virsmiziņas sārts vai zaļgans, elastīgs, maigs, ar vāju augļu smaržu un maigu garšu.
Lapiņas:
krēmkrāsas, šķautnēs ar citrondzeltenu spīdumu, 6-7 mm platas, jauniem eksemplāriem ne pilnīgi maigu garšu, pie kātiņa pieaugušas.
Kātiņš:
cm garš, cm resns, cilindrisks, balts, trausls, sūkļains.
Sporas:
gari kārpainas līdz dzeloņainas, olveida, masā krēmkrāsas, (6,5)7- 9(9,4) x 5,6-7,5 μm.
Trofiskā grupa :
Ozolu un liepu mikorizas sēne.
Biotopi:
Lapu koku mežos, parkos, smilšainās augsnēs.
Summary:
Mycorrhiza forming species, in deciduous forests, rare in Latvia, edible.
Izplatība un sastopamība :
Eiropa, Latvijā reti, VII- IX.
Обобщение:
Микоризообразователь, в лиственных лесах, в Латвии редко, съедобен.
Līdzīgās sugas:
R. vinosobrunnea - vīnbrūnajai bērzlapei un R. melitoides - medainai bērzlapei virsmiziņas uzbūve un sporas citādas, tās neaug zem ozoliem vai liepām. Pārējās maigas garšas bērzlapes ar tumšām cepurītēm - R. fusconigra - melnbrūnā bērzlape (purvainos skujkoku mežos Latvijas ziemeļos - ļoti reta), R. integra - veselās bērzlapes var. purpurella - skuju koku mežos atrodama biežāk.
Īpašas norādes :
Ēdama, cepama bez iepriekšējas novārīšanas.
