sīvlapiņu bērzlape

Russula acrifolia Romagn.

Russula acrifolia Romagn. attēls

latviski: sīvlapiņu bērzlape

angliski:

vāciski:

zviedriski:

igauniski:

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

5-15 cm plata, sākumā pusapaļa, vēlāk plakani izliekta, reizēm ar iedobi, vecumā ieliekta, stingra, brūngana, vidū tumšāka, reizēm ar sarkanbrūnu, reti olīvzaļu vai pelēku nokrāsu un gludu, viļņainu malu. Virsmiziņa ilgi mikla, līdz 1/3 novelkama. Mīkstums biezs, ciets, zem virsmiziņas un griezumā bieži pelēcīgs, sākumā balts, sārtojas un gandrīz vienlaikus melnē vai kļūst pelēcīgs, ar neizteiktu smaržu un sīvu (sevišķi lapiņās) garšu.

Lapiņas:

bālganas, sirpjveida, 5-12 mm platas, nolaidenas vai pie kātiņa pieaugušas, daudz īso starplapiņu.

Kātiņš:

3-7 cm garš, 1,2-3 cm resns, cilindrisks, stingrs, balts, kļūst brūngans, kvēpains, iespiedumos sārtojas, blīvs vai dobumains, gluds vai ar tumšu tīklveida rievojumu.

Sporas:

ar zemām, daļēji tīklveidā savienotām kārpiņām, olveida vai elipsoīdas, masā baltas, (6) 6,5-10(11,5) x 5-7,5(8) μm, lielsporu formai līdz 13(15) x 8,5(9) μm .

Trofiskā grupa :

Lapu un skuju koku mikorizas sēne.

Biotopi:

Lapu koku un jauktos mežos, smilšainās augsnēs.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in deciduous and mixed forests, on sandy soils, common in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Latvijā bieži, VIII-IX.

Обобщение:

Микоризообразователь, в лиственных и смешаных лесах, на песчаных почвах, в Латвии часто, съедобен.

Līdzīgās sugas:

R. densifolia ss. J. Sch. - sīvlapiņu bērzlapes taksons - maz sīva, sārtošanās iespiedumos nav uzkrītoša, sporas nav elipsoīdas. R. densifolia - ciešlapiņu, R. anthracina - sārtlapiņu un R. adusta - tumšo bērzlapi - skat. aprakstus.

Īpašas norādes :

Ēdama, piemērota sālīšanai, marinēšanai.

Apskati citas sugas: