Barla bērzlape

Russula barlae (Schaeff.) Fr.

Russula barlae (Schaeff.) Fr. attēls

latviski: Barla bērzlape

angliski:

vāciski:

zviedriski:

igauniski:

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

4-9 cm plata, stingra, plakani izliekta, drīz izpletusies, vai sekli ieliekta, oranždzeltena, oranži okerīga, vidū vai plankumos arī vara vai kīeģeļu oranža, vecumā vidū reizēm brūngana ar sārtu malu, reti ar olīvu nokrāsu vai plankumiem. Mala gluda, vecumā reizēm īsi, neskaidri rievota. Virsmiziņa nespodra, +_ novelkama. Mīkstums biezs, stingrs, balts, griezumos dzeltenīgi brūnē, ar siļķu smaku un maigu garšu.

Lapiņas:

bālā krēmkrāsā, šķautnēs brūnē, 5-10 mm platas, ciešas, pie kātiņa pieaugušas.

Kātiņš:

4-7 cm garš, 1-2,5 cm resns, balts, skārumos brūnē, blīvs.

Sporas:

ar maz savienotām kārpiņām, olveida, masā krēmkrāsas, (7)7,7-10 x 6,5-8,2 μm.

Trofiskā grupa :

Ozolu mikorizas sēne.

Biotopi:

Lapu koku un jauktos mežos, smilšainās augsnēs.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in deciduous and mixed forests, very rare in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Latvijā ļoti reti, VII- IX.

Обобщение:

Микоризообразователь, в лиственных и смешаных лесах, в Латвии очень редко, съедобен.

Līdzīgās sugas:

R. faginea - dižskābaržu bērzlapes gaišākās formas, R. xerampelina - brūnējošās (siļķu) bērzlapes var. xanthophae - abām sporas lielākas, tumšākas, kārpiņas izolētas - sk. aprakstus.

Īpašas norādes :

Ēdama, pēc novārīšanas piemērota sālīšanai.

Apskati citas sugas: