sarkanmelnā bērzlape

Russula atrorubens Quél. ss. Romagn.

Russula atrorubens Quél. ss. Romagn. attēls

latviski: sarkanmelnā bērzlape

angliski:

vāciski: Schwartzroter Täubling

zviedriski:

igauniski:

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

4-6(8) cm plata, ilgi izliekta, vecumā sekli ieliekta, tumši purpursarkana, sarkanīga ar melnganu, izbalējot bieži violetu vai brūnganu nokrāsu, bet malās tā var būt mēļa, sārti pelēka, pat dzeltenīga, ar ilgi gludu malu. Virsmiziņa nespodra, apmēram līdz pusei novelkama. Mīkstums stingrs, drīz trausls, balts, grauzumos mazliet dzeltē, ar vāju konfekšu smaržu un sīvu garšu.

Lapiņas:

bālganas, šķautnēs mazliet dzeltē, līdz 10 mm platas, pie kātiņa pieaugušas.

Kātiņš:

3-6 cm garš, 0,8-1,2 cm resns, cilindrisks, blīvs, stingrs, drīz trausls, balts, reti sārts.

Sporas:

ar zemām, daļēji tīklveidā savienotām kārpiņām, iegarenas vai elipsoīdas, masā baltas, 6,5-8,2(8,7) x 5-6,5 μm.

Trofiskā grupa :

Skujkoku mikorizas sēne.

Biotopi:

Mitros skuju koku mežos, galvenokārt mālainās augsnēs.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in moist coniferous forests, rare in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Latvijā reti, VII– IX.

Обобщение:

Микоризообразователь, во влажных хвойных лесах, в Латвии редко, съедобен.

Līdzīgās sugas:

R. atropurpurea var. rubripes - purpurmelnganā bērzlape un R. fragilis – trauslās bērzlapes var. atropurpurina (sk. aprakstus), R. olivaceoviolascens – olīvvioletajai bērzlapei ir priežu bekas smarža un lielākas sporas.

Īpašas norādes :

Ēdama, mazvērtīga, piemērota sālīšanai.

Apskati citas sugas: