zvana svārstene

Panaeolus sphinctrinus (Fr.) Quél. (syn. P. campanulatus (L.: Fr.) Quél. ss. auct.)

Panaeolus sphinctrinus (Fr.) Quél. attēls

latviski: zvana svārstene

angliski:

vāciski: Behangerer Düngerling

zviedru:

igauņu: kelluk-sõnnikuseen

lietuviešu: varpelinis mėšlinukas

krievu:

  • panaeolus-sphinctrinus-fr-quel
  • panaeolus-sphinctrinus-fr-quel-B

Cepurīte:

1-4 cm plata, sākumā olveida, vēlāk zvanveida līdz izpletusies, bieži ar nelielu izcilni, gluda, blāva līdz zīdaini spīdīga, gaiši līdz tumši brūngani pelēka, mala ar bārkstainām, nokarenām plīvura atliekām. Mīkstums krēmkrāsas, plāns, ar patīkamu smaržu un maigu garšu.

Lapiņas:

sākumā pelēkas, vēlāk melnas, platas, pie kātiņa pieaugušas, šķautnēs balti pārslainas.

Kātiņš:

6-14 cm garš, 0,1-0,3 cm resns, cilindrisks, trausls, dobs, gaiši pelēkbrūns līdz tumši brūns, balti apsarmots, pie pamata balti pūkains.

Sporas:

gludas, elipsoīdas līdz mandeļveida, tumši sarkanbrūnas, 13-19 x 8-10 μm, ar dīgšanas atveri.

Trofiskā grupa :

Humusa saprotrofs, koprotrofs.

Biotopi:

Ganībās, pļavās uz dzīvnieku mēsliem.

Summary:

Humus saprotroph, coprotroph, in pastures, meadows, very common in Latvia, inedible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Latvijā ļoti bieži, V- X.

Обобщение:

Почвенный сапротроф, копротроф, на пастбищах, лугах, в Латвии очень часто, несъедобен.

Īpašas norādes :

Neēdama.

Apskati citas sugas: